Vai māju var atvēsināt, neizmantojot ierasto kondicionētāja dzesēšanas ciklu? Pasīvā dzesēšana ar zemes siltumsūkni izmanto zemes dabisko vēsumu: sistēma novada siltumu no telpām uz zemes kontūru, un siltumsūknim nav jādarbojas aktīvās dzesēšanas režīmā. Tāpēc šāds risinājums var patērēt mazāk elektroenerģijas nekā aktīvā dzesēšana. Tomēr komfortu nosaka ne tikai iekārta, bet arī ēkas īpašības un tas, kā dzesēšana ieprojektēta.
Pirms izvēles ir vērts noskaidrot, vai dzesēšanai varēs izmantot esošo silto grīdu sistēmu, kā tiks mazināts kondensāta risks un kādu temperatūras pārmaiņu telpās var gaidīt. Atbildes ir atkarīgas no zemes kontūra, ēkas siltuma slodzes un dzesēšanas sistēmas vadības. Bieža kļūda ir pieņemt, ka ar zemes siltumsūkni vien pietiks, lai telpas ātri atdzesētu kā ar kondicionieri.
Šajā rakstā uzzināsi, kā darbojas pasīvā dzesēšana un ar ko tā atšķiras no aktīvās, kādi apstākļi ietekmē rezultātu un ko izvērtēt pirms projektēšanas. Apskatīsim arī grīdu un citu telpu dzesēšanas elementu piemērotību, kondensāta risku un zemes kontūra nozīmi, lai varētu saprast, kāds risinājums atbilst ēkas vajadzībām.
Kas ir pasīvā dzesēšana ar zemes siltumsūkni, un ko tā var dot mājai?
Vasarā zemes kontūrs var kalpot ne tikai siltuma ieguvei, bet arī liekā siltuma aizvadīšanai no mājas. Pasīvās dzesēšanas laikā vēsāks siltumnesējs cirkulē starp zemes kontūru un ēkas dzesēšanas sistēmu, piemēram, siltajām grīdām. Rezultāts ir atkarīgs no sistēmas konfigurācijas, tāpēc to nevar paredzēt tikai pēc siltumsūkņa veida.
Pasīvā dzesēšana novada siltumu no mājas uz vēsāku zemi, izmantojot zemes kontūru un siltumnesēja cirkulāciju. Šādas sistēmas principu un zemes siltumsūkņu darbību plašāk raksturo pārskats par zemes siltumsūkņiem.
Dzesēšana telpās un karstā ūdens sagatavošana ir atšķirīgas funkcijas. Dzesēšanas mērķis ir mazināt telpās uzkrāto siltumu, savukārt karstā ūdens sistēma uzsilda ūdeni ikdienas vajadzībām. Tas, vai un kā abas funkcijas tiek apvienotas, ir atkarīgs no sistēmas risinājuma. Piemēram, gaiss-ūdens siltumsūkņu risinājumi izmanto citu siltuma avotu, bet šajā rakstā aplūkojam zemes kontūra sniegtās iespējas.
Kā atšķiras pasīvā un aktīvā dzesēšana?
Pasīvajā režīmā dzesēšanas efektu nodrošina siltuma apmaiņa ar zemes kontūru un siltumnesēja cirkulācija. Aktīvā dzesēšana ir atsevišķs siltumsūkņa darbības režīms, kurā iekārta aktīvi pārvieto siltumu. Tātad atšķiras pats darbības princips, nevis tikai režīma nosaukums. Izvēloties starp risinājumiem, jāvērtē, vai vajadzīga pakāpeniska pārkaršanas mazināšana vai ātrāka telpu atdzesēšana, kā arī tas, ko atbalsta konkrētā iekārta un pārējā sistēma.
Kādu komfortu pasīvā dzesēšana var nodrošināt?
Pasīvā dzesēšana var palīdzēt samazināt telpu temperatūru, taču to nevajadzētu uzskatīt par garantētu kondicioniera aizvietotāju. Rezultātu ietekmē ēkas siltumizolācija, logu novietojums un īpašības, saules siltuma ieguvumi un dzesēšanas sistēmas projektējums. Praktiski ir sākt ar telpām, kuras vasarā visvairāk uzkarst, un noskaidrot, vai siltums tiek aizvadīts pietiekami vienmērīgi. Dzesēšanas plānu veido kopā ar apkures risinājumu, izvērtējot gan zemes kontūru, gan veidu, kā vēsums tiks nodots telpām.
Kā zemes siltumsūknis pasīvi dzesē telpas?
Dzesēšanas laikā siltums pārvietojas pretējā virzienā nekā apkures sezonā. Telpā esošais siltums nonāk dzesēšanas virsmā, no tās pāriet siltumnesējā un tiek aizvadīts uz zemes kontūru. Tur siltuma apmaiņa ar grunti palīdz to izkliedēt. Dzesēšanas režīmā siltums plūst no telpām caur siltumnesēju uz zemes kontūru.
Cirkulācijas sūknis kustina siltumnesēju pa sistēmas caurulēm, bet siltummainis nodod siltumu starp kontūriem, nesajaucot tajos esošos šķidrumus. Šis ir vispārīgs darbības apraksts, nevis universāla pieslēguma shēma: savienojumi un iekārtu iespējas atšķiras atkarībā no projekta. Tāpēc pasīvā dzesēšana ar zemes siltumsūkni jāvērtē kā visas apkures un dzesēšanas sistēmas daļa, nevis kā atsevišķa funkcija.
Kāpēc zemes kontūrs ir svarīgs arī vasarā?
Vasarā zeme var kalpot par vidi, kurai nodot mājā uzkrāto siltumu, taču grunts apstākļi un kontūra risinājumi atšķiras. Darbību ietekmē kontūra veids, novietojums un projektējums. Vertikālā kontūrā izmanto dziļurbumu, un tā plānošanā jāņem vērā ēkas vajadzības un zemes apstākļi. Kontūru nevajadzētu izvēlēties atrauti no dzesēšanas slodzes un veida, kā siltums tiks aizvadīts no telpām. Plašāku informāciju par nozares pieeju sniedz arī International Ground Source Heat Pump Association.
Kā telpās tiek nodrošināta dzesēšana?
Siltumu var uztvert, piemēram, ar grīdas sistēmu vai piemērotām iekštelpu iekārtām. Grīdas dzesēšanā telpa atdod siltumu caur grīdas virsmu, savukārt citā risinājumā to var uztvert atsevišķa iekārta. Izvēli nosaka ēkas uzbūve un projekts. Pārbaudi, vai paredzētā sistēma spēs nodot telpu siltumu un vai tās vadība ļauj kontrolēt dzesēšanas režīmu. Commodus projektē un montē apkures un dzesēšanas sistēmas, ņemot vērā konkrētā objekta vajadzības. Vairāk par uzņēmuma risinājumiem vari uzzināt Commodus tīmekļvietnē.
Kam pasīvā dzesēšana ir piemērota, un kas jāizvērtē pirms tās plānošanas?
Pasīvās dzesēšanas piemērotību nevar noteikt tikai pēc tā, vai mājā jau ir zemes siltumsūknis. Vispirms jāizprot, cik daudz siltuma telpās uzkrājas un kā to iespējams nodot zemes kontūram. Lieli logi saulainā pusē, nepietiekama noēnošana un telpu izmantošanas paradumi var palielināt dzesēšanas vajadzību. Savukārt ēkas siltumizolācija ietekmē to, cik strauji telpas uzsilst un cik ilgi saglabā vēsumu.
Pirms projektēšanas jāizvērtē četri faktori: ēkas dzesēšanas slodze, zemes kontūrs, siltuma atdošanas virsmas un sistēmas vadība. Šie elementi ir savstarpēji saistīti. Ar piemērotu zemes kontūru vien nepietiek, ja telpās nav atbilstošas siltuma apmaiņas vai nav iespējams kontrolēt dzesēšanas režīmu.
Kāpēc grīdas dzesēšanai jāpievērš uzmanība rasas punktam?
Rasas punkts ir apstākļu robeža, pie kuras gaisā esošais mitrums var pārvērsties ūdens pilienos uz vēsas virsmas. Ja grīda kļūst vēsāka par telpas apstākļiem pieļaujamo, uz tās var veidoties kondensāts. Mitruma uzraudzība un turpgaitas temperatūras vadība palīdz mazināt šo risku. Drošs iestatījums nav universāls, jo tas atkarīgs no telpas mitruma un sistēmas uzbūves. Projektējot, jāņem vērā arī atklātas caurules un savienojumi, uz kuriem var veidoties kondensāts.
Kādi sistēmas elementi jāiekļauj projektēšanā?
Esošas apkures sistēmas piemērotība dzesēšanai jāvērtē pēc tās faktiskās uzbūves. Projektā jāparedz, kā siltums tiks uztverts telpās, kā zemes kontūrs to uzņems un kā sistēma reaģēs uz mainīgiem apstākļiem. Piemēram, jāpārbauda, vai grīdas konstrukcija un vadība atbilst iecerētajam dzesēšanas režīmam. Jāizvērtē arī, vai nepieciešamas izmaiņas pieslēgumos vai papildu sistēmas elementi. Vertikāla kontūra gadījumā būtiska ir dziļurbuma plānošana.
Commodus projektē apkures un dzesēšanas sistēmas, salāgojot ēkas vajadzības ar izvēlēto tehnisko risinājumu. Informāciju par uzņēmuma pakalpojumiem vari atrast Commodus tīmekļvietnē.
Kā Commodus palīdz ieplānot pasīvo dzesēšanu ar zemes siltumsūkni?
Pasīvā dzesēšana ar zemes siltumsūkni jāplāno kopā ar pārējo apkures un dzesēšanas sistēmu, nevis jāpievieno kā atsevišķa funkcija pašās beigās. Commodus projektē un montē inženiertehniskās sistēmas, sākot ar ēkas vajadzību izvērtēšanu. Plānošanā jāņem vērā esošā apkure, zemes kontūrs, telpu dzesēšanas veids un vēlamais komforts. Šāds kopskats palīdz saskaņot sistēmas elementus un saprast, kādi darbi nepieciešami konkrētajā ēkā.
Ko sagatavot pirmajai konsultācijai?
Lai pārruna būtu konkrēta, noder informācija par ēkas platību, pašreizējo apkures sistēmu un telpām, kurās vasarā visvairāk jūtams karstums. Ja zemes kontūrs vai dziļurbums jau ir ierīkots, sagatavo informāciju arī par to. Paņem līdzi pieejamos ēkas plānus un apkures sistēmas tehniskos dokumentus. Tie palīdz izprast esošo risinājumu, izvairīties no minējumiem un noteikt, kas jāizvērtē turpmākajā projektēšanā.
Kā virzīties no idejas līdz saskaņotam risinājumam?
Pēc vajadzību izvērtēšanas dzesēšanas iecere tiek salāgota ar visas inženiertehniskās sistēmas risinājumu. Projektēšanā jāparedz, kā ēkā notiks siltuma apmaiņa un kā zemes kontūrs atbildīs plānotajai darbībai. Ja paredzēts dziļurbums, tas jāplāno saistībā ar pārējo sistēmu. Pēc projektēšanas seko montāža un sistēmas apkope. Risinājuma izmaksas ietekmē nepieciešamie sistēmas elementi, esošās apkures pielāgošana un zemes kontūra izbūves vajadzības, tāpēc tās vērtē konkrētam projektam.
Sazinies ar Commodus speciālistiem, lai pārrunātu savas ēkas apkures un dzesēšanas risinājumu.
Ieplāno mājas komfortu arī vasarai
Lēmums par pasīvo dzesēšanu ir labs brīdis izvērtēt mājas komfortu ilgtermiņā, nevis izraudzīties iekārtu atrauti no ikdienas vajadzībām. Padomā, kurās telpās vēsums ir svarīgākais, kā vasarā mainās to izmantošana un kādu rezultātu vēlies panākt karstākajās dienās. Šīs prioritātes palīdzēs sarunā par pasīvo dzesēšanu ar zemes siltumsūkni pieņemt pārdomātu lēmumu, kas atbilst mājas vajadzībām.
Pirms pirmās sarunas nav jābūt gatavam tehniskajam risinājumam. Svarīgākais ir skaidri pateikt, kas mājoklī šobrīd rada diskomfortu un ko vēlies uzlabot. Tālāk var soli pa solim izvērtēt, kā dzesēšanas iecere sader ar ēkas apkures sistēmu un zemes kontūru.
Pārrunā savas mājas apkures un dzesēšanas risinājumu ar Commodus.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pasīvā dzesēšana ar zemes siltumsūkni patērē elektrību?
Jā. Pasīvajā režīmā elektrību patērē cirkulācijas sūknis un vadība, bet dzesēšanu nenodrošina aktīvi strādājošs kompresors. Tātad patēriņš nav nulle, un tas mainās atkarībā no darbības ilguma un konkrētajām palīgierīcēm. Lai novērtētu savas sistēmas patēriņu, pārbaudi iekārtas dokumentācijā norādītos datus un salīdzini skaitītāja rādījumus pirms un pēc dzesēšanas režīma izmantošanas. Ņem vērā, ka skaitītājs fiksē arī pārējo mājas elektroenerģijas patēriņu.
Vai pasīvā dzesēšana var aizstāt gaisa kondicionieri?
Ne vienmēr. Pasīvā dzesēšana parasti ir paredzēta telpu pārkaršanas mazināšanai, nevis straujai gaisa atdzesēšanai pēc karstas dienas. Tāpēc izvērtē, vai svarīgāks ir vienmērīgāks vēsums vairākās telpās vai ātra temperatūras pazemināšana vienā konkrētā telpā. Ja vajadzīga ātra reakcija vai stingri noteikts telpas klimats, ar pasīvo dzesēšanu vien var nepietikt.
Vai pasīvā dzesēšana var radīt kondensātu uz grīdas?
Jā. Ja vēsā virsma ir zemāka par telpas gaisa rasas punkta temperatūru, mitrums var nosēsties ne tikai uz grīdas, bet arī uz atklātām caurulēm vai savienojumiem. Sistēmas vadībai jāņem vērā telpas mitrums un jāierobežo dzesēšana, ja apstākļi to prasa. Pievērs uzmanību mitruma izmaiņām, piemēram, pēc ilgstošas vēdināšanas mitrā laikā. Ja rodas aizdomas par kondensātu, sistēmas darbību vajadzētu pārbaudīt, nevis patstāvīgi mainīt iestatījumus.
Vai pasīvo dzesēšanu var ierīkot mājā ar jau esošu zemes siltumsūkni?
Dažkārt to var ierīkot arī esošā sistēmā, taču vispirms jāizvērtē tās uzbūve un saderība ar dzesēšanas režīmu. Noder informācija par siltumsūkņa modeli, uzstādīšanas dokumenti, zemes kontūra shēma un pieejamie apkopes vai iestatījumu dati. Tie palīdz saprast, vai vajadzīgas izmaiņas pieslēgumos, vadībā vai telpu siltuma atdošanas sistēmā. Ja dokumentu nav, iekārtas datu plāksnītes fotoattēls un mājas tehniskais plāns var būt labs sākums.
Vai zemes siltumsūknis pasīvās dzesēšanas laikā sagatavo arī karsto ūdeni?
Var, taču tas, vai abas vajadzības tiek apkalpotas vienlaikus vai pārmaiņus, ir atkarīgs no siltumsūkņa un vadības konfigurācijas. Plānojot sistēmu, ņem vērā mājsaimniecības karstā ūdens lietošanas paradumus un vēlamo dzesēšanas režīmu. Šī informācija palīdz izvērtēt ikdienai piemērotu darbības secību, nevis pieņemt, ka viena funkcija netraucēs otrai. Noder arī informācija par boilera ietilpību.
