Saules paneļu jauda nav vienīgais faktors, kas nosaka, vai zemes gabals derēs parkam. Saules paneļu parka izveide uz zemes parasti aizņem aptuveni 1,5-2 gadus, bet 1 MW elektrostacijai nepieciešami apmēram 0,7-1 hektārs. Tāpēc sākumā svarīgi līdzās platībai izvērtēt arī pieslēguma iespējas un projekta ekonomiku.
Ja jums pieder zeme, vispirms gribas saprast, cik daudz platības būs vajadzīgs un vai iecere var atmaksāties. Tomēr ar kopējo zemes platību vien nepietiek: projekta gaitu ietekmē arī pieslēguma pieteikums, tehniskie noteikumi un teritorijas izmantošanas prasības.
Šajā rakstā uzzināsiet, kā Latvijā attīstīt saules parka projektu, plānot nepieciešamo platību, pieteikt pieslēgumu un izvērtēt rentabilitāti. Apskatīsim galvenos projekta posmus un kritērijus, kas palīdz saprast, vai ieceri uz jūsu zemes var īstenot.
Saules parka pieslēguma pieteikums un tehniskā projekta izstrāde
Saules paneļu parka izveide uz zemes sākas ar pieslēguma iespēju un iecerētās jaudas izvērtēšanu. Šie dati palīdz noteikt tehnisko risinājumu un nepieciešamos saskaņojumus, lai elektrostaciju pieslēgtu kopējam tīklam.
Zemesgabala un pieslēguma tuvuma izvērtēšana
Saules paneļu parka izveide uz zemes jāplāno, salāgojot izmantojamo platību, iecerēto jaudu un tīkla pieejamību. European Energy iesaka, lai zemesgabala tuvumā atrastos elektrotīkla pieslēguma punkts ar 33 kV vai augstāku spriegumu. Tuvums ir viens no sākotnēji vērtējamiem apstākļiem, taču projekta risinājumā jāņem vērā arī plānotais elektroenerģijas ražošanas apjoms un pieslēguma tehniskās iespējas.
Elektrotīkla pieslēguma saskaņošana
Ja saules elektrostaciju paredzēts pieslēgt kopējam elektrotīklam, pieslēguma saskaņošana ir būtisks projekta solis. Procesā pieprasa tehniskos noteikumus AS “Sadales Tīkls” un/vai citām institūcijām. Tie nosaka prasības, pēc kurām izstrādā tehnisko projektu un izvēlas pieslēguma risinājumu. Pieteikuma un projekta posmā iecerēto jaudu vērtē atbilstoši tīkla nosacījumiem, nevis tikai pēc attāluma līdz pieslēguma punktam.
Pieslēgšana un nodošana ekspluatācijā
Pēc tehniskā risinājuma saskaņošanas izbūvē pieslēgumu un uzstāda saules elektrostacijas aprīkojumu atbilstoši projektam. Kad būvdarbi pabeigti, elektrostaciju piesaka 72 stundu pārbaudei. Pārbaudes gaitā vērtē izbūvēto sistēmu pirms nodošanas ekspluatācijā. Tādēļ pieslēguma prasību ievērošana projektēšanā palīdz saskaņot paredzēto risinājumu ar faktiski izbūvēto elektrostaciju.
Tehniskajā projektā jāparedz arī droša elektroapgādes pārtraukšana situācijās, kad tā vajadzīga cilvēku vai īpašuma apdraudējuma novēršanai. Latvijā šādās vietās jāierīko viegli pamanāma, efektīvi un ātri iedarbināma izslēgšanas ierīce saskaņā ar LBN 261-15 28. punktu. Šo prasību ir lietderīgi ņemt vērā jau tehniskā risinājuma izstrādes gaitā, lai ierīces novietojums un lietošana būtu paredzēta projektā, nevis atstāta vēlākam posmam. Pieslēguma risinājumā līdztekus ražošanas jaudai tādējādi jāizvērtē arī elektrostacijas drošas darbības nosacījumi.
Projektu plānošanas kontekstu veido arī iespējamais saules enerģijas devums un nākotnes patēriņš. Latvijas platība ir 64 500 km², un 2000 MW fotoelementu paneļu Latvijā spētu saražot ap 1,7 TWh elektroenerģijas. Šis daudzums atbilst 469 000 iedzīvotāju patērētajai enerģijai. Vienlaikus Latvijas elektroenerģijas patēriņš līdz 2045. gadam varētu dubultoties, tāpēc ražošanas ieceres vērtējamas plašākā energosistēmas perspektīvā. Lai elektroenerģijas ražošana gada laikā būtu vienmērīgāka, ir lietderīgi izvērtēt saules un vēja enerģijas savstarpējo īpatsvaru. Šie rādītāji palīdz izvērtēt saules parka ieceres mērogu un tās vietu līdzās citiem ražošanas avotiem, izstrādājot pieslēguma tehnisko risinājumu.
Komerciāla saules parka zemes platības plānošana
Galvenie riski ir nepareizi novērtēta izmantojamā platība, neatbilstošs paneļu izvietojums un pašvaldības teritorijas plānošanas prasības. Tāpēc, pirms izstrādā būvniecības ieceri, jāizvērtē gan zemes gabala forma, gan parka plāna atbilstība teritorijas nosacījumiem.
Paneļu un aprīkojuma izvietojuma platība
Paneļi un aprīkojums parasti aizņem aptuveni 30% no nomātās platības. Tātad kopējo zemes gabalu nevar pielīdzināt tikai paneļu laukam: izvietojumā jāparedz vieta arī ar parku saistītajam aprīkojumam. Komerciālam parkam ar tipiskiem paneļiem, kuru efektivitāte ir aptuveni 22%, horizontālā zemes gabalā nepieciešami apmēram 1 līdz 2 hektāri. Šo sākotnējo novērtējumu precizē atbilstoši iecerētajai jaudai.
Zemes platības un parka izvietojuma plānošana
Plānojot parku, zemes platību vērtē kopā ar paneļu izvietojumu un orientāciju. Saules paneļu parkus vairumā gadījumu orientē uz dienvidiem, lai palielinātu to produktivitāti. Tas jāņem vērā, izstrādājot izvietojuma plānu, nevis tikai saskaitot pieejamos hektārus. Piemēram, 2000 MW fotoelementu paneļu uzstādīšanai Latvijā būtu nepieciešami aptuveni 2500 hektāri. Šis piemērs rāda, kā jauda saistās ar kopējo zemes vajadzību.
Saules parka izveides riski
Platības aprēķins var būt pārāk optimistisks, ja tajā ieskaita visu zemes gabalu, nevis tikai parka vajadzībām izmantojamo daļu. Vēl viens risks ir plānot izvietojumu, neņemot vērā dienvidu orientācijas iespējas un aprīkojumam nepieciešamo vietu. Jāņem vērā arī pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos noteiktās prasības. To izvērtēšana palīdz laikus pamanīt ierobežojumus, kas var mainīt parka plānu.
Valsts mēroga salīdzinājums papildina parka zemes vajadzības izvērtējumu: 2000 MW fotoelementu paneļu Latvijā aizņemtu 0,04% no valsts kopējās zemes platības. Šis īpatsvars ļauj aplūkot ieceres mērogu plašākā kontekstā, tomēr tas pats par sevi nenorāda, kur konkrēto parku iespējams izvietot. Valsts kopējā platība un viena zemes gabala praktiskā izmantojamība ir atšķirīgi plānošanas mērogi. Tādēļ plašs kopējās zemes resurss neatceļ nepieciešamību pārbaudīt katras teritorijas piemērotību un pašvaldības nosacījumus.
Vispirms nošķir zemes gabala kopējo platību no tās daļas, ko var atvēlēt paneļiem un aprīkojumam. Pēc tam salīdzini iecerēto izvietojumu ar zemes formu, dienvidu orientācijas iespējām un teritorijas plānošanas nosacījumiem. Šāda secība palīdz pārbaudīt, vai sākotnējais aprēķins balstās uz reāli izmantojamo platību, nevis tikai zemes gabala robežām. Valsts mēroga rādītāji sniedz kontekstu, bet izšķiroša ir konkrētās teritorijas izvēle un plāna atbilstība.

Kā notiek projekta attīstīšana?
Saules parka attīstīšana sākas ar zemes izmantošanas ieceres un projekta nosacījumu izvērtēšanu. Kamēr tiek gatavoti projekta dokumenti un virzīti saskaņojumi, īpašnieks var turpināt apstrādāt zemi.
Zemes izmantošana projekta attīstīšanas laikā
Projekta sagatavošanas laikā zemi var izmantot pēc īpašnieka ieskatiem, tostarp turpināt lauksaimniecisko darbību. Tātad zemes pašreizējo izmantošanu var turpināt, līdz teritorija nepieciešama parka īstenošanai. Plānojot saules parku, ņem vērā gan pašreizējo zemes lietojumu, gan to, kā teritoriju izmantos pēc būvniecības.
Projekta izstrādes posmi
Darbu secībā vispirms izvērtē zemesgabalu un ieceri, pēc tam sagatavo projekta risinājumus un virza nepieciešamos saskaņojumus. Kad šie posmi pabeigti, sākas būvniecība, kam seko pieslēgšana elektrotīklam un elektrostacijas pārbaude. Saules parka izveide parasti aizņem aptuveni 1,5-2 gadus, un termiņš attiecas uz projekta kopējo attīstību, nevis tikai būvdarbiem.
Projektēšana un saskaņošana ar iestādēm
Projektēšanā precizē elektrostacijas risinājumu un projekta virzīšanai nepieciešamos dokumentus. Pašvaldība teritorijas plānošanas dokumentos var noteikt paneļu izvietošanas prasības. Vienlaikus paneļu izvietošanai nav jāmaina pašvaldības teritorijas plānojums vai jāizstrādā lokālplānojums, lai energoapgādes uzņēmumu apbūvei noteiktu atļautu funkcionālo zonu. Jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai jaudas palielināšanai nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja.
Projekta attīstīšanas izmaksas
Izmaksas veido projekta izstrāde, projektēšana, saskaņošana un īstenošana. To apjomu ietekmē zemes gabala apstākļi, iecerētā jauda un izvēlētais tehniskais risinājums. Plānojot budžetu, nodali sagatavošanas darbus no būvniecības un pieslēguma izmaksām. Šāds sadalījums palīdz saprast, kur rodas lielākie ieguldījumi.
Saules paneļu parka konsultācija un rentabilitātes analīze
Rentabilitātes izvērtējumā salīdzina plānoto enerģijas ražošanas apjomu, projekta izmaksas un ieņēmumu pieņēmumus. Latvijā saules parku atmaksāšanās laiks vidēji ir 5-6 gadi, taču konkrēta projekta aprēķinā jāņem vērā tā tehniskie un komerciālie nosacījumi.
Konsultācija par saules parka projektu
Konsultācijā soli pa solim izvērtē zemes gabala piemērotību, iecerēto jaudu un pieslēguma nosacījumus. Pēc tam šos datus sasaista ar projekta izmaksām un plānoto elektroenerģijas realizāciju. Svarīgi atšķirt teorētiski saražojamo enerģiju no apjoma, ko var nodot tīklā un pārdot. Šāda pieeja palīdz noteikt, kuri pieņēmumi visvairāk ietekmē parka ekonomisko rezultātu.
Rentabilitātes analīze
Aprēķinā vispirms nosaka sākotnējo ieguldījumu un prognozē enerģijas ražošanas apjomu. Tad vērtē paredzamos ieņēmumus, ekspluatācijas un apkopes izdevumus, kā arī pieslēguma nosacījumu ietekmi. Saules parkiem atmaksāšanās vidēji ir 5-6 gadi, bet šis rādītājs neaizstāj atsevišķu projekta naudas plūsmas analīzi. Ja mainās saražotās enerģijas apjoms vai tās realizācijas nosacījumi, mainās arī aprēķinātais atmaksāšanās laiks.
Savas vai nomātas zemes izvēle
Latvijā nav viena risinājuma, kas būtu izdevīgāks visiem saules parkiem. Ja parks tiek veidots uz savas zemes, nav jārēķina nomas maksa, taču jāizvērtē zemes alternatīvā izmantošana un iespējamie ieņēmumi no tās. Nomājot zemi, aprēķinā iekļauj nomas maksājumus un līguma nosacījumus visā projekta darbības laikā. Salīdzini abus variantus vienā naudas plūsmas modelī, izmantojot vienādu jaudu, ražošanas prognozi un projekta periodu.
Commodus: Zemes siltumsūkņi
Commodus piedāvā zemes siltumsūkņus ēku apkurei. Saules parks ražo elektroenerģiju, savukārt zemes siltumsūknis nodrošina apkuri. Tie risina atšķirīgus uzdevumus, tāpēc zemes īpašnieks var izvērtēt abus risinājumus, ja īpašumā ir ēka, kurai vajadzīga apkures sistēma.
Zemes siltumsūkni ir vērts apsvērt, plānojot apkuri jaunai vai esošai ēkai. Izvērtēšanu sāc ar ēkas vajadzībām un paredzēto apkures sistēmu. Tā varēsi saprast, vai siltumsūknis iederas īpašuma kopējā enerģētikas plānā, nevis pieņemt, ka saules parks pats atrisinās arī ēkas apkures vajadzības.
Ja vienā īpašumā apsverat vairākus enerģijas risinājumus, salīdziniet, kādus uzdevumus tie pilda. Saules paneļu komplekti ražo elektroenerģiju, bet zemes siltumsūknis nodrošina apkuri. Šis nošķīrums palīdz saprast katra risinājuma ieguvumu un atsevišķi izvērtējamos jautājumus. Parka rentabilitāti un ēkas apkures vajadzības nevajadzētu apvienot vienā aprēķinā.
Praktisks nākamais solis ir apkopot informāciju par ēku, tās apkuri un īpašumā plānotajiem enerģētikas risinājumiem. Pārrunājot šīs vajadzības, var izvērtēt, vai zemes siltumsūknis ir piemērots konkrētajai ēkai. Ja plānojat tikai komerciālu saules parku un ēkai nav nepieciešams apkures risinājums, zemes siltumsūknis neaizstāj parka projektu.
Ja vēlaties izvērtēt zemes siltumsūkņa piemērotību savam īpašumam, sazinieties ar Commodus.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kādas ir izmaksas?
Saules parka izmaksas ir atkarīgas no jaudas, zemes sagatavošanas, aprīkojuma un pieslēguma risinājuma. Aprēķinot ieguldījumu, nodali projekta sagatavošanas izmaksas no būvniecības un turpmākās ekspluatācijas izdevumiem. Salīdzinot divas ieceres, izvērtē vienādas izmaksu pozīcijas un vienādu projekta periodu, lai saprastu, kur rodas būtiskākās atšķirības.
Kādas tehniskās apkopes ir nepieciešamas?
Apkopes plānā iekļauj paneļu, stiprinājumu un elektrostacijas aprīkojuma apskati, kā arī konstatēto bojājumu novēršanu. Apkopes plānā iekļauj paneļu stāvokļa uzraudzību un vajadzības gadījumā novērs apstākļus, kas var traucēt to darbībai. Pēc apkopes salīdzini elektrostacijas darbības rādījumus ar ražošanas prognozi, lai pamanītu iespējamās veiktspējas novirzes.
Vai mana zeme ir piemērota?
Piemērotību nosaka zemes izmantojamā platība, gabala forma, pieslēguma iespējas un teritorijai piemērojamie nosacījumi. Sākotnēji salīdzini iecerēto parka izvietojumu ar zemes pašreizējo lietojumu. Izvērtē arī, vai paneļu rindas un aprīkojumu var izvietot, saglabājot praktiski izmantojamas zemes daļas ārpus elektrostacijas teritorijas.
Kādas ir prasības zemes gabalam saules paneļu parka izveidei Latvijā?
Zemes gabalam jābūt piemērotam iecerētajam parka izvietojumam un tehniskajam risinājumam. Vērtē ne tikai īpašuma kopējo platību, bet arī izmantojamo daļu, gabala formu un piekļuvi plānotajai elektrostacijas teritorijai. Lēmumu ietekmē zemes pašreizējais lietojums un teritorijas plānošanas nosacījumi, kas katrā vietā var atšķirties.
Cik hektāru zemes nepieciešams 1 MW saules elektrostacijai?
1 MW saules elektrostacijai nepieciešami aptuveni 0,7 līdz 1 hektārs. Šo sākotnējo orientieri izmanto, lai novērtētu, vai konkrētais zemes gabals var uzņemt iecerēto jaudu. Gala izvietojumu precizē, ņemot vērā paneļu konfigurāciju un aprīkojuma novietojumu. Tāpēc platības aplēsi nevajadzētu balstīt tikai uz īpašuma kadastra platību.
Kādas atļaujas un saskaņojumi vajadzīgi saules paneļu parka būvniecībai Latvijā?
Projektam nepieciešami elektrostacijas ieceres un pieslēguma tehniskie dokumenti un saskaņojumi. Atļaujas un tīkla prasības pilda atšķirīgas funkcijas: vienas attiecas uz ražošanas iekārtas ieviešanu vai jaudas maiņu, otras nosaka pieslēguma tehniskos nosacījumus. Dokumentus ir svarīgi virzīt vienlaikus ar projekta izstrādi, lai to prasības saskaņotu ar plānoto risinājumu.
Frequently Asked Questions
Kā saules parka projekts ietekmē lauksaimniecības zemi un vidi Latvijā?
Projekta sagatavošanas laikā zemi var turpināt izmantot lauksaimniecībai, līdz teritorija vajadzīga parka īstenošanai. Parkam nepieciešamo platību plāno atbilstoši iecerētajai jaudai. Informācija par ietekmi uz vidi nav sniegta.
Kādi nodokļi un zemes izmantošanas ierobežojumi attiecas uz saules parkiem Latvijā?
Informācija par nodokļiem nav sniegta. Pašvaldība teritorijas plānošanas dokumentos var noteikt paneļu izvietošanas prasības. Var būt piemērojams arī Aizsargjoslu likums un kultūras pieminekļu aizsardzības regulējums. Paneļu izvietošanai nav jāmaina teritorijas plānojums, lai energoapgādes uzņēmumu apbūvei noteiktu atļautu zonu.