Pareizi saplānota apkure sākas nevis tikai ar iekārtas izvēli, bet ar apkures un ventilācijas kopīgu plānu. Apkures sistēmas apvienošana ar ventilāciju nozīmē saskaņot gaisa apmaiņu, ēkas siltuma zudumus un nepieciešamo apkures jaudu, lai abas sistēmas darbotos saderīgi. Saskaņā ar VSIA Latvijas Vēstnesis, apkures sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, pārbaude jāveic, ja to kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem.
Ir saprotami, ka vispirms gribas zināt, kādu ventilāciju izvēlēties un vai esošā apkure nodrošinās komfortu. To nosaka mājas īpatnības, energoresursi un sistēmu savstarpējā saderība, tāpēc risinājumu ir vērts plānot kopā, nevis pa daļām. Šajā rakstā uzzināsi, kā izvēlēties ventilāciju, plānot apkures jaudu un paredzēt montāžu un pārbaudi. Apskatīsim arī, kā rekuperācija ietekmē siltuma patēriņu un kas jāņem vērā, lai sistēmu būtu ērti lietot ikdienā.
Ventilācijas sistēmu izvēle, ņemot vērā energoresursus
Izvēloties energoresursus, ņemiet vērā mājokļa lietošanas ritmu un telpu atšķirīgo noslodzi. Apkures sistēmas apvienošana ar ventilāciju sākas ar šo vajadzību izpratni, nevis vienāda gaisa apmaiņas režīma paredzēšanu visā mājā.
Energoresursu izvēles kritēriji
Projektēšanā izvērtējiet, cik intensīvi un kad tiek izmantotas dažādas telpas. Piemēram, privātmājas aprēķina piemērā pusei diennakts stundu pietiek ar aptuveni 50 m³/h gaisa apmaiņu, bet maksimālā vajadzība sasniedz 200 m³/h. Šādas atšķirības palīdz izvēlēties darbības režīmus, kas atbilst mājsaimniecības ikdienai un izmantotajam energoresursam.
Prasības un energoefektivitātes nosacījumi
Projektā jānorāda ventilācijas sistēmas izejas dati un prasības tās darbībai. Privātmājas projektā telpas var iedalīt trīs grupās: pastāvīgai uzturēšanās, īslaicīgai uzturēšanās un telpās, kur rodas vairāk smaku. Šāds iedalījums ļauj paredzēt atšķirīgus gaisa apmaiņas režīmus, piemēram, guļamistabām, gaitenim un virtuvei.
Kombinētās sistēmas ekspluatācijas izmaksas
Izvērtējot ikdienas patēriņu, svarīgs ir sistēmas darbības grafiks. Ja visas zonas darbojas vienādi arī tad, kad telpas netiek izmantotas, ventilācija var patērēt enerģiju bez vajadzības. Tāpēc izvērtējiet, vai vadība ļauj pielāgot darbību mājinieku ritmam, piemēram, samazināt plūsmu mazāk noslogotās telpās.
Apvienošanas kļūdas un riski
Viena no plānošanas kļūdām ir pieņemt, ka visās telpās vajadzīga vienāda gaisa apmaiņa. Virtuve, guļamistaba un caurstaigājama zona tiek izmantotas atšķirīgi, tāpēc vienāds režīms var neatbilst faktiskajai noslodzei. Apkures sistēmas apvienošana ar ventilāciju jāplāno, ņemot vērā šīs atšķirības un paredzot, kā mājinieki ikdienā pārvaldīs atsevišķās zonas.
Apkures jauda un iekštelpu temperatūras nodrošināšana
Apkures jaudu nosaka pēc katras telpas siltuma zudumiem, nevis tikai mājas platības. Aprēķinā ņem vērā ārsienas, logus, grīdu, pārsegumus un gaisa apmaiņu, kā arī temperatūras starpību starp āru un telpām. Latvijā apkures periodā sistēmai jānodrošina vismaz II kategorijas iekštelpu temperatūra atbilstoši standartam LVS EN 16798-1:2021.
Praktiski aprēķins sākas telpu līmenī. Ja telpas siltuma zudumi ir 1200 W, radiatoram konkrētajā darba režīmā jāspēj nodot vismaz 1200 W. Tātad radiatora jaudai jāatbilst ne vien telpas vajadzībai, bet arī paredzētajai turpgaitas, atgaitas un telpas temperatūrai. Pazeminoties siltumnesēja temperatūrai, radiatora siltuma atdeve samazinās.
Siltumsūkņu sistēmās siltumnesēja temperatūra parasti ir zemāka nekā tradicionālajos apkures katlos. Tāpēc katras telpas radiatoru jaudu vērtē paredzētajā darbības režīmā, nevis salīdzina tikai ar nominālo rādītāju. Nepietiekama jauda var īpaši izpausties telpās ar lielākiem siltuma zudumiem, piemēram, stūra istabā ar vairākām ārsienām.
Ja atsevišķi radiatori silda nevienmērīgi, jāizvērtē plūsmas sadale un hidrauliskā balansēšana. To ietekmē cauruļvadu diametrs un izvietojums, sūkņa darbība un vārstu iestatījumi. Aprēķins palīdz noteikt, vai esošā jauda ir pietiekama, vajadzīgs cits radiatora izmērs vai iespējams pievienot papildu sildķermeni. Apkures sistēmas regulēšana savukārt ļauj pielāgot siltuma padevi telpu vajadzībām un samazināt patēriņu.
Izvērtējot jaudu, svarīgi nošķirt radiatora nominālo rādītāju no siltuma atdeves konkrētajos darbības apstākļos. Nominālā jauda attiecas uz noteiktu turpgaitas, atgaitas un telpas temperatūras režīmu. Mainoties siltumnesēja temperatūrai, mainās arī siltuma atdeve. Tāpēc radiatora atbilstību nevar noteikt tikai pēc nominālās jaudas: katrā telpā tā jāsalīdzina ar siltuma zudumiem un paredzēto temperatūras režīmu. Aprēķinot telpas zudumus, vērtē temperatūras starpību starp āru un iekštelpām, jo tā ietekmē vajadzīgo siltuma padevi.
Arī sistēmas faktiskā siltuma nodošana ir atkarīga no vairākiem savstarpēji saistītiem lielumiem: siltumnesēja temperatūras un plūsmas ātruma, kā arī sildķermeņu siltumatdeves koeficienta un virsmas laukuma. Tādēļ radiatoru jauda jāvērtē saistībā ar sistēmas darbības režīmu, nevis atsevišķi. Savukārt ēkai nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu galvenokārt nosaka vajadzīgā telpas temperatūra un norobežojošo konstrukciju siltumnoturība. Izvērtējot šos faktorus kopā, var sasaistīt telpas siltuma vajadzību ar radiatora iespējamo atdevi un apkures sistēmas iestatījumiem.
Kādas ir kombinētās apkures un ventilācijas sistēmas ekspluatācijas izmaksas?
Ikdienas izmaksas veido apkures energoresursu patēriņš, ventilācijas iekārtas elektrības patēriņš un apkope. Tos ietekmē ēkas siltuma zudumi, iestatītā temperatūra un gaisa plūsmas režīms. Tāpēc divām līdzīgas platības mājām rēķini var atšķirties ēkas siltumnoturības vai iedzīvotāju paradumu dēļ.
Rekuperācija atgūst siltumu no izvadītā gaisa un nodod to pieplūstošajam gaisam. Šādi var samazināt apkures izmaksas līdz 50 procentiem. Faktiskais ietaupījums ir atkarīgs no ēkas, sistēmas iestatījumiem un apkures avota. Tas nav automātisks rēķina samazinājums, bet ieguvums, ko nosaka kopējā sistēmas darbība.
Izvērtējot ekspluatācijas izdevumus, vispirms projektā atsevišķi aplūko apkuri un ventilāciju, pēc tam salīdzina to kopējo ietekmi. Piemēram, pārmērīga gaisa plūsma var palielināt ventilācijas iekārtas patēriņu un aizvadīt vairāk siltuma. Savukārt nepietiekama gaisa apmaiņa var neatbilst telpu vajadzībām. Vadības iestatījumi palīdz pielāgot sistēmas darbību faktiskajam lietojumam.
- Apkures patēriņu ietekmē siltuma zudumi un temperatūras iestatījumi.
- Ventilācijas patēriņu nosaka iekārtas darbība un izvēlētā gaisa plūsma.
- Apkopē jāņem vērā filtru maiņa, ko ieteicams veikt reizi sešos mēnešos.
Lai pārskatītu izmaksas, salīdziniet apkures rēķinus un iekārtas patēriņu dažādās sezonās. Ja pēc iestatījumu maiņas patēriņš pieaug, pārbaudiet gaisa plūsmas, temperatūru un filtru tīrību. Šāda secīga izvērtēšana palīdz pamanīt, kura sistēmas daļa visvairāk ietekmē mājsaimniecības izdevumus.
Rekuperācija var samazināt apkures izmaksas līdz 40 procentiem. Šo iespēju ir lietderīgi vērtēt kopā ar konkrētās ēkas siltuma zudumiem un ventilācijas iestatījumiem, nevis kā atsevišķu, visos apstākļos vienādu ietaupījumu. Aprēķinot kopējo ieguvumu, jānošķir samazinātais siltuma pieprasījums no ventilācijas iekārtas elektrības patēriņa un apkopes izdevumiem. Tādējādi zemāks apkures rēķins pats par sevi vēl neatspoguļo visu sistēmas izmaksu bilanci. Lēmumu par darbības režīmu var balstīt uz regulāru abu patēriņa pozīciju salīdzinājumu. Ja rezultāts neatbilst gaidītajam, izvērtējiet, vai iestatījumi atbilst telpu lietojumam un vai siltuma atgūšana tiek izmantota līdzsvaroti ar vajadzīgo gaisa apmaiņu. Svarīgi salīdzināt līdzīgus apkures periodus, jo atšķirīgi laikapstākļi, temperatūras izvēle un ēkas noslodze var mainīt rezultātu. Šāda pieeja ļauj saprast, vai ieguvums rodas no zemāka apkures patēriņa vai arī to daļēji kompensē ventilācijas darbības un uzturēšanas izmaksas. Galvenais ir vērtēt sistēmu kā vienotu risinājumu, saglabājot piemērotu iekštelpu gaisa apmaiņu un izvairoties no iestatījumiem, kas rada nevajadzīgu patēriņu.
Kādas Latvijas būvnormatīvu un energoefektivitātes prasības jāievēro?
Latvijā projektā jāsaskaņo apkures aprēķini, ventilācijas risinājums un sistēmu pārbaudes prasības. Apkures sistēmu telpu siltumslodzes aprēķina standarts ir LVS EN 12831-1:2020, bet apakšsistēmu efektivitāti projektēšanā izvērtē saskaņā ar LVS EN 15316-1:2021. Šie standarti palīdz pamatot izvēlēto risinājumu ar ēkas vajadzībām.
Ja ēkai nav īpašu ekspluatācijas prasību, ventilācijas projektēšanā piemēro LVS EN 16798-1:2021. Sistēmai jānodrošina svaiga gaisa padeve un apmierinošs komforts vai tehnoloģiskie apstākļi apkalpojamā zonā. Gaisa apstrādes iekārtas projektē atbilstoši LVS EN 1886:2008. Gaisa vadu projektā paredz arī to tīrīšanu saskaņā ar LVS EN 12097:2021.
VSIA Latvijas Vēstnesis norāda: apkures sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, pārbaude jāveic, ja to kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem. Apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic arī ēkas energosertifikācijas laikā. Ja kopš iepriekšējās pārbaudes pagājuši pieci gadi, pārbaude jāveic atkārtoti. Pēc apkures vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbūves to veic divu gadu laikā pēc darbu pabeigšanas.
Pēc montāžas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas komisionē un nodod ekspluatācijā atbilstoši LVS EN 12599:2013. Tas ietver sistēmas darbības pārbaudi, lai pārliecinātos par projektēto gaisa plūsmu nodrošināšanu. Dokumentācijā apkures un ventilācijas risinājumi jāatspoguļo saskaņoti. Plāno sistēmas pārbaudi, ņemot vērā tās jaudu un piemērojamās prasības.
Commodus: Malkas apkures katli
Commodus piedāvā malkas apkures katlus mājokļiem, kuros siltumu paredzēts iegūt, kurinot malku. Izvēloties šādu risinājumu, vispirms ņemiet vērā ēkas siltuma zudumus un esošās apkures sistēmas izkārtojumu. Katla jaudai jāatbilst telpu vajadzībām un radiatoru vai citu sildķermeņu iespējām. Neatbilstoša jauda var apgrūtināt sistēmas darbību un temperatūras uzturēšanu.
Apkuri ir vērts plānot kopā ar ventilāciju, nevis vērtēt katlu atrauti no pārējām iekārtām. Rekuperācijas sistēma un malkas apkures katls pilda atšķirīgas funkcijas, tāpēc projektā saskaņojiet siltuma padevi, gaisa apmaiņu un vadības principus. Tas palīdz saprast, kā konkrētajā mājā nodrošināt komfortu un ērti lietot sistēmas ikdienā. Ja plānojat jaunu apkuri vai pārbūvējat esošo, šos risinājumus izvērtējiet jau projektēšanas posmā.
Pirms izvēles apkopojiet informāciju par mājokli un esošo apkures sistēmu. Izvērtējiet šādus jautājumus:
- kāds ir ēkas plānojums un siltuma zudumi;
- kādi sildķermeņi jau atrodas telpās;
- vai iecerēta arī ventilācijas sistēmas izbūve vai maiņa;
- kā ikdienā plānots izmantot apkures iekārtu.
Šī informācija palīdz izvērtēt, vai malkas katls atbilst mājokļa vajadzībām un kā to iekļaut kopējā apkures un ventilācijas plānā. Ja apsverat malkas apkures katlu savai mājai, sazinieties ar Commodus.
Sāc ar mājas apkures ieceres izvērtēšanu
Ja plāno mainīt mājas apkuri, sāc ar skaidru priekšstatu par ikdienas vajadzībām un vēlamo energoresursu. Apkures sistēmas apvienošana ar ventilāciju ļauj veidot saskaņotu mājokļa risinājumu, nevis izvēlēties iekārtas atrauti citu no citas. Pārdomā, kā māja tiek izmantota, kurās telpās vajadzīgs vienmērīgs siltums un vai plānota arī labāka gaisa apmaiņa.
Commodus piedāvā gaiss-ūdens, gaiss-gaiss un zemes siltumsūkņus. Piemērotākā izvēle ir atkarīga no mājokļa un iecerētā apkures risinājuma. Šo iespēju pārrunāšana palīdz saprast, ar ko sākt un kādu informāciju iekļaut turpmākajā plānošanā. Nav jāizlemj viss uzreiz. Sāc ar mājas vajadzībām un jautājumiem, kas tev šobrīd ir aktuāli.
Pārrunā savu ieceri ar Commodus, lai izvērtētu piemērotu apkures risinājumu. Pārdomāts sākums palīdz virzīties uz mājokli, kurā ikdienas komforts ir ieplānots ar rūpību.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā apvienot apkures sistēmu ar ventilāciju privātmājā?
Sāciet ar kopīga apkures un gaisa apmaiņas risinājuma izstrādi. Projektā iezīmējiet telpas, apkures avotu, gaisa pieplūdes un nosūces vietas, kā arī ventilācijas kanālu trases. Piemēram, ja mājā plānota griestu apdare, kanālu izvietojumu paredziet pirms tās izbūves. Pēc montāžas sistēmu noregulējiet un pārbaudiet, vai iekārtas darbojas saskaņoti.
Kādi ir apkures un ventilācijas kombinēto sistēmu veidi?
Privātmājā var apvienot atsevišķu apkures iekārtu ar mehānisko ventilāciju vai izvēlēties ventilāciju ar siltuma atgūšanu līdzās ūdens apkurei. Pirmajā variantā apkure un gaisa apmaiņa darbojas ar atsevišķām iekārtām, taču to vadības režīmus plāno kopā. Otrajā rekuperators izmanto izplūstošā gaisa siltumu, bet radiatori vai siltās grīdas apsilda telpas.
Kā darbojas ventilācija ar siltuma atgūšanu un apkures pieslēgumu?
Rekuperators nodod daļu izvadītā gaisa siltuma ienākošajam svaigajam gaisam. Gaisa plūsmas virzās caur siltummaini, bet apkures iekārta turpina nodrošināt telpām vajadzīgo siltumu. Piemēram, radiatori apsilda telpas, savukārt rekuperācija samazina siltuma zudumu ar izvadīto gaisu. Sistēmu vadību saskaņo, lai ventilācija un apkure nodrošinātu vienotu temperatūras režīmu.
Kā aprēķināt nepieciešamo apkures un ventilācijas jaudu?
Apkures jaudu aprēķina katrai telpai, ņemot vērā tās siltuma zudumus, bet ventilācijas ražīgumu nosaka telpu lietojums un vajadzīgā gaisa apmaiņa. Aprēķinam noder ēkas plāns, informācija par sienu, logu un pārsegumu konstrukcijām, kā arī telpu funkcijas. Piemēram, guļamistabu izmanto citādi nekā virtuvi, kur rodas ēdiena gatavošanas smakas. Pēc telpu aprēķiniem saskaņo visas sistēmas darbību.
Kādas ir apkures un ventilācijas apvienošanas priekšrocības un trūkumi?
Galvenais ieguvums ir saskaņota telpu apsilde un svaiga gaisa padeve. Rekuperācija var mazināt siltuma zudumus ventilācijas laikā. Jārēķinās arī ar kanāliem, iekārtām un to regulāru apkopi, kam vajadzīga vieta un piekļuve. Ja sistēmas nav rūpīgi noregulētas, gaisa sadale vai temperatūras režīms var neatbilst telpu lietojumam. Tāpēc svarīgi izstrādāt kopīgu projektu un pārbaudīt sistēmu pēc montāžas.
