Viena iekārta var gan sildīt, gan dzesēt telpu, mainot siltuma pārvietošanas virzienu. Siltumsūknis ar dzesēšanas funkciju telpu vasarā atvēsina, bet ziemā uzņem siltumu no āra gaisa un nodod to telpās. Atsevišķi gaiss-gaiss siltumsūkņi var sildīt arī tad, ja āra temperatūra sasniedz −30 °C vai ir vēl zemāka.
Var šķist, ka siltumsūknis un kondicionieris ir pilnīgi atšķirīgas iekārtas. Taču siltumsūknis ar dzesēšanas funkciju telpu atvēsināšanai izmanto līdzīgu principu kā kondicionieris, bet apkures režīmā pārvieto siltumu pretējā virzienā.
Šajā rakstā uzzināsiet, kā siltumsūknis apsilda un atvēsina telpas, kā darbību aukstā laikā ietekmē iekārtas veids un modelis un ar ko siltumsūknis atšķiras no kondicioniera. Apskatīsim arī, kā apkures un dzesēšanas režīms ietekmē sistēmas darbību, lai būtu vieglāk izvēlēties risinājumu savam mājoklim.
Kas ir telpu apsilde un dzesēšana ar gaiss-gaiss kondicionieri/siltumsūkni?
Gaiss-gaiss siltumsūknis ziemā pārnes siltumu no āra gaisa telpā, bet dzesēšanas režīmā aizvada telpas siltumu ārā. Izvēle atkarīga no telpu plānojuma un tā, vai nepieciešama apkure, dzesēšana vai abas funkcijas.
Sildīšanas un dzesēšanas funkcijas
Gaiss-gaiss siltumsūknis vienā iekārtā apvieno telpu sildīšanu un dzesēšanu. Režīmu pārslēdzot, mainās siltuma pārvietošanas virziens, tāpēc vasaras dzesēšana nav atsevišķa apkures metode. Viens iekšējais bloks var apsildīt vai dzesēt vienu telpu. Ja siltums izplatās blakus telpās, to temperatūra var būt par 1-2 °C zemāka nekā telpā ar bloku. Tas jāņem vērā, plānojot komfortu vairākās telpās.
Siltumsūkņu veidi un dzesēšanas risinājumi
Apkuri un dzesēšanu var nodrošināt gaiss-gaiss, gaiss-ūdens un zemes siltumsūkņi, taču tie siltumu telpās nodod atšķirīgi. Gaiss-gaiss modelī to dara iekšējais bloks, savukārt gaiss-ūdens sistēmā siltums tiek nodots ar ūdens kontūru un piemērotām telpu iekārtām. Dzesēšanai var izmantot ventilatoru konvektorus, kā arī sistēmas, kas paredzētas dzesēšanai caur grīdu vai sienām. Radiatori parasti paredzēti apkurei, tāpēc dzesēšanai nepieciešams atbilstošs risinājums. Zemes siltumsūknis var nodrošināt arī pasīvo dzesēšanu, izmantojot zemes kontūru.
Jaudas izvēle un elektroenerģijas patēriņš
Siltumsūkņa jaudu un dzesēšanas risinājumu izvēlas, ņemot vērā mājas siltuma slodzi, telpu plānojumu un logu novietojumu. Piemēram, viens gaiss-gaiss siltumsūkņa iekšējais bloks parasti paredzēts vienai telpai, nevis vienmērīgas temperatūras nodrošināšanai visā mājā. Elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas režīmā mainās atkarībā no āra temperatūras, iestatītās temperatūras un kompresora darbības ilguma. Lielākas dzesēšanas slodzes gadījumā iekārtai jāstrādā vairāk, lai aizvadītu telpas siltumu.
Siltumsūkņa dzesēšanas iestatīšana
Dzesēšanas funkcijas ierīkošana sākas ar telpu un siltumsūkņa veida izvērtēšanu. Pēc montāžas vadības pultī jāizvēlas dzesēšanas režīms un vēlamā temperatūra. Grīdas dzesēšana ir iespējama, ja sistēma tai paredzēta, bet radiatoru apkures kontūrs pats par sevi nav dzesēšanas risinājums. Valsts atbalsts Latvijā ir atkarīgs no konkrētās atbalsta programmas nosacījumiem, nevis tikai no dzesēšanas funkcijas esamības.
Siltumsūkņu darbība zemā āra temperatūrā
Siltumsūknis ar dzesēšanas funkciju pārvieto siltumu starp telpu un āra vidi. Apkures režīmā tas uzņem siltumu no ārpuses un nodod to telpām; dzesēšanas režīmā cikls apgriežas, un telpas siltums tiek aizvadīts ārā. Aukstā laikā āra temperatūra ietekmē to, cik efektīvi iekārta var iegūt siltumu.
Gaisa siltumsūkņu darbības robeža atšķiras pēc iekārtas veida un modeļa. Gaiss-gaiss modeļi ar dzesēšanas funkciju var sildīt līdz −30 °C vai dažkārt zemāk, savukārt citi gaisa siltumsūkņi var darboties līdz −25 °C. Tāpēc, izvērtējot apkuri Latvijas ziemām, nozīme ir ne tikai norādītajai robežtemperatūrai, bet arī iekārtas sildīšanas jaudai aukstumā.
Āra gaisa temperatūrai krītot, gaiss-gaiss siltumsūkņa efektivitāte var samazināties jau pie −15 °C vai zemāk. Tas nenozīmē, ka iekārta uzreiz pārstāj sildīt, taču tās darbība jāvērtē kopā ar ēkas siltuma zudumiem un nepieciešamo jaudu. Ja viens iekšējais bloks atrodas dzīvojamā istabā, siltums vislabāk tiek regulēts tieši šajā zonā; gaiteņi un aizvērtas telpas var palikt vēsākas.
Zemes siltumsūknis iegūst enerģiju no grunts vai gruntsūdeņiem, kuru temperatūra ir vienmērīgāka nekā āra gaisam. Ziemā augsnes temperatūra zem sasalšanas slāņa var sasniegt 5-10 °C, bet gruntsūdeņu temperatūra dziļumā ir aptuveni +10 °C visu gadu. Tādēļ zemes kontūrs sniedz stabilu siltuma avotu, lai gan tā ierīkošanai nepieciešama atbilstoša uzstādīšanas vieta.
Pasīvās dzesēšanas režīmā zeme/ūdens siltumsūknis var nodot siltumu no apkures kontūra zemei, izmantojot zemes kontūru un siltummaini. Šādā režīmā kompresors nav nepieciešams; darbojas vadības bloks un cirkulācijas sūknis. Gaiss-ūdens sistēmā savukārt dzesēšanas risinājums jāpielāgo telpu siltuma atdeves ierīcēm, jo parasti radiatori paredzēti apkurei, nevis dzesēšanai. Gaiss-ūdens siltumsūkņa sistēma ļauj izvērtēt, kā siltums tiek nodots ēkas apkures kontūrā.
Zemes kolektora izvēlē jāņem vērā augsnes īpašības: dažādos augsnes veidos īpatnējā siltuma noņemšanas jauda var būt 8 līdz 32 W/m². Pamata apkurei siltumsūkņa sildīšanas jauda jāizvērtē arī pie āra temperatūras -10ºC, -15ºC -20ºC, -25ºC, -30ºC. Šāds vērtējums palīdz salīdzināt iekārtas darbību apstākļos, kad apkures slodze ir lielāka, un izvēlēties risinājumu, kas atbilst ēkas vajadzībām.
Starpsezonā siltumsūkņi līdz vidēji -5º/-7ºC saražo siltumu ļoti labi. Siltumsūkņa ekonomiskums aukstā laikā ir atkarīgs no tā veiktspējas un konkrētajiem apkures apstākļiem. Savukārt budžeta klases siltumsūkņus iesaka izmantot starpsezonā vai apkures sezonas sākumā līdz aptuveni -5o/-7oC. Tādēļ, salīdzinot iespējas, jāņem vērā gan paredzētais lietošanas periods, gan veiktspēja zemākā temperatūrā.
Aktīvā dzesēšana un reversēts aukstumaģenta cikls
Aktīvās dzesēšanas laikā siltumsūknis izmanto to pašu aukstumaģenta sistēmu, kas nodrošina apkuri. Reversētais cikls maina siltuma apmaiņas virzienu, un kompresors darbojas arī atvēsināšanas režīmā. Iekārta nerada aukstumu kā atsevišķu vielu, bet aizvada no telpas tajā uzkrāto siltumu. Šis princips ir svarīgs, izvēloties sistēmas veidu un telpu siltuma atdeves ierīces.
Aktīvo dzesēšanu var izmantot zeme/ūdens, gaiss/ūdens un ūdens/ūdens siltumsūkņos. Šo sistēmu siltuma avoti atšķiras, taču telpās vēsumu var izplatīt ar ventilatoru konvektoriem. Tie savieno ūdens kontūru ar ventilatoru, kas virza telpas gaisu caur ierīci. Tādējādi telpās var nodrošināt gan apkuri, gan dzesēšanu, kas var būt noderīgi, ja vajadzīgi abi režīmi.
Aktīvās dzesēšanas rezultātu nosaka ne tikai pats siltumsūknis. Svarīgi arī, cik labi telpu sistēma spēj uzņemt siltumu un kā tas tiek aizvadīts no ēkas. Piemēram, ventilatoru konvektors kustina telpas gaisu, bet ūdens kontūrs savieno to ar siltumsūkni. Tāpēc dzesēšanas režīmam nepieciešamas telpu iekārtas, kas paredzētas šādam uzdevumam.
Projektējot sistēmu, jāparedz gan dzesēšanas, gan apkures darbība. Ja ēkā jau ir ūdens apkures kontūrs, dzesēšanai jāizvērtē, vai esošās telpu iekārtas spēj nodot vēsumu. Ja izvēlēti ventilatoru konvektori, tie savieno siltumsūkni ar telpu abos režīmos. Tātad reversētais cikls ir daļa no kopējā sistēmas risinājuma, nevis tikai vadības funkcija.
Kondicioniera un siltumsūkņa atšķirības
Apzīmējumi “kondicionieris” un “siltumsūknis” bieži attiecas uz iekārtām ar līdzīgu tehnisko uzbūvi, taču tās izvēlas atšķirīgām vajadzībām. Kondicionieri parasti izvēlas telpu atvēsināšanai, savukārt siltumsūkni biežāk apsver kā apkures sistēmas daļu. Pirms lēmuma pieņemšanas noskaidrojiet, vai svarīgāks ir vasaras komforts, apkure vai abu vajadzību apvienošana.
Iekārtas atšķiras arī ar to, kā siltums tiek nodots telpām. Gaiss-gaiss sistēma to dara ar gaisa plūsmu, bet gaiss-ūdens risinājums izmanto ēkas ūdens apkures kontūru. Piemēram, mājā ar siltajām grīdām vai radiatoriem ūdens sistēma var būt piemērotāka apkures integrēšanai. Dzesēšanai savukārt jāizvērtē, vai izvēlētās iekštelpu iekārtas to spēj nodrošināt.
Izvēloties kondicionieri, apsveriet, kurās telpās vēlaties regulēt temperatūru un kā iekārtu lietosiet ikdienā. Ja nepieciešama arī apkure, salīdziniet konkrētā modeļa sildīšanas iespējas. Plānojot risinājumu visai mājai, ņemiet vērā tā savienojumu ar esošo apkures sistēmu, telpu izvietojumu un siltuma sadali.
Tātad piemērotāko izvēli nosaka nevis nosaukums, bet mājas vajadzības un vēlamais lietojums. Pārdomājiet, vai nepieciešama viena telpas iekārta vai risinājums, kas iekļaujas kopējā apkures sistēmā, un izvērtējiet, kādas funkcijas konkrētais modelis nodrošina. Pārrunājiet piemērotu apkures un dzesēšanas risinājumu.
Multisplit kondicionieri ar sildīšanas funkciju pārsvarā darbojas līdz -15ºC vai arī -25ºC. Tāpēc, izvērtējot šādu iekārtu, svarīgi salīdzināt tās paredzēto lietojumu ar apkures vajadzībām un pievērst uzmanību tam, kādā temperatūras diapazonā tā paredzēta darboties. Ja ar vienu sistēmu vēlaties gan dzesēt, gan sildīt, apsveriet, vai tās funkcijas atbilst jūsu mājokļa lietošanas paradumiem; pats apzīmējums “kondicionieris” vai “siltumsūknis” izvēli neizlemj. Atsevišķi jāizvērtē, vai sildīšana ir papildfunkcija vai būtiska daļa no iecerētā risinājuma.
Siltumsūkņus kopā ar ventilatoru konvektoriem var izmantot gan apkurei, gan dzesēšanai. Šāds risinājums var apvienot komforta dzesēšanu un apkuri, taču vispirms izvērtējiet, kā sistēmu lietosiet dažādos gadalaikos un kādu telpu komfortu sagaidāt. Pārrunājiet arī iekštelpu iekārtu izvietojumu un vadības ērtumu, lai vajadzīgās funkcijas būtu pieejamas tur, kur tās nepieciešamas. Izvēli balstiet konkrētajā uzdevumā: vai prioritāte ir dzesēšana, apkure vai abi režīmi, un vai iecerēto sistēmu iespējams integrēt mājoklī.
Commodus
Commodus palīdz izvērtēt, kāds apkures un dzesēšanas risinājums atbilst mājas plānojumam un ikdienas vajadzībām. Piedāvājumā ir gaiss-gaiss, gaiss-ūdens un zemes siltumsūkņi, kā arī gaisa kondicionieri. Tie atšķiras ar telpu dzesēšanas veidu, siltuma nodošanu un piemērotību apkurei.
Ja plānojat uzstādīt iekārtu vai pievienot dzesēšanu esošajai apkures sistēmai, Commodus speciālisti palīdzēs ar konsultāciju, projektēšanu un piemērota risinājuma uzstādīšanu. Uzņēmums nodrošina arī iekārtu apkopi.
Sazinieties ar Commodus, lai pārrunātu jūsu mājai piemērotu apkures un dzesēšanas risinājumu.
Izvēlieties risinājumu savas mājas vajadzībām
Pirms izvēles apdomājiet, kuras telpas vēlaties atvēsināt, kā pašlaik tiek nodrošināta apkure un vai jaunajai iekārtai jāveic abi uzdevumi. Atbildes palīdzēs saprast, kāda sistēma būs piemērota jūsu mājoklim. Siltumsūknis ar dzesēšanas funkciju jāizvērtē kopā ar telpu plānojumu un siltuma nodošanas veidu.
Commodus palīdz izvērtēt mājas apkures un dzesēšanas vajadzības, lai risinājums atbilstu ikdienas lietojumam un ēkas īpatnībām. Varat pārrunāt arī sistēmas projektēšanu, uzstādīšanu un turpmāko apkopi.
Sazinieties ar Commodus, lai pārrunātu jūsu mājas vajadzībām piemērotu risinājumu. Pārdomāts sākums palīdzēs virzīties uz komfortablu vidi dažādos gadalaikos.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir siltumsūknis?
Siltumsūknis pārvieto siltumu no vienas vides uz citu, izmantojot elektroenerģiju. Atkarībā no veida tas iegūst siltumu no āra gaisa, zemes vai ūdens. Piemēram, gaiss-ūdens modelis nodod siltumu mājas ūdens apkures sistēmai, bet gaiss-gaiss modelis silda telpu ar iekšējo bloku. Atsevišķiem modeļiem ir arī dzesēšanas funkcija.
Ko spēj paveikt gaisa siltumsūknis vai kondicionieris?
Gaisa siltumsūknis var sildīt telpas un, ja modelim ir attiecīgā funkcija, arī tās dzesēt. Kondicionieri galvenokārt izmanto gaisa atvēsināšanai, lai gan daudziem modeļiem ir arī sildīšanas režīms. Piemēram, gaiss-gaiss iekārta nodod siltumu tieši telpas gaisam, bet gaiss-ūdens sistēma to nodod ūdens kontūram. Iekārtas iespējas ir atkarīgas no konkrētā modeļa.
Kā darbojas siltumsūknis mājas apkurei?
Apkures režīmā siltumsūknis iegūst enerģiju no ārēja avota un ar kompresora palīdzību paaugstina tās temperatūru. Pēc tam siltums nonāk telpās caur iekšējo bloku vai ūdens apkures sistēmu. Piemēram, gaiss-ūdens siltumsūknis var nodot siltumu siltajām grīdām vai radiatoriem. Sistēmas darbību ietekmē ēkas siltuma zudumi un apkures kontūra temperatūra.
Vai gaisa siltumsūknis ir piemērots kā pamata apkures veids?
Jā, gaisa siltumsūknis var kalpot kā galvenais apkures avots, ja tā jauda un darbības īpašības atbilst ēkas siltuma vajadzībām. Izvērtējiet ēkas izolāciju, telpu plānojumu un iekārtas sildīšanas jaudu aukstā laikā. Piemēram, mājā ar vairākām atsevišķām telpām jāplāno arī siltuma sadale, jo viens iekšējais bloks ne vienmēr nodrošina vienādu temperatūru visās telpās.
Cik efektīvi siltumsūknis dzesē telpas Latvijas vasarā?
Siltumsūknis var atvēsināt telpas Latvijas vasarā, ja tā dzesēšanas jauda atbilst telpas siltuma slodzei. Rezultātu ietekmē saules piekļuve, logu noēnojums, telpas izmērs un iekārtas novietojums. Piemēram, saulainā telpā ar lieliem logiem dzesēšanas slodze var būt lielāka nekā ēnainā istabā. Atvēsinot vairākas telpas, jāņem vērā gaisa plūsma katrā no tām.
Kāda ir atšķirība starp aktīvo un pasīvo dzesēšanu siltumsūknī?
Aktīvā dzesēšana izmanto kompresoru un apgrieztu aukstumaģenta ciklu, lai aizvadītu siltumu no telpām. Pasīvā dzesēšana izmanto zemes kontūru un siltummaini, tāpēc kompresors nav nepieciešams; darbojas vadības bloks un cirkulācijas sūknis. Piemēram, zemes siltumsūkņa kontūrs var uzņemt siltumu no apkures sistēmas un nodot to gruntij.
