Saules paneļi enerģijas ražošanai un pārdošanai Latvijā nozīmē ne tikai elektrības nodošanu tīklā: neto norēķinu sistēmā mājsaimniecībām 12 mēnešu laikā pašpatēriņā jāizlieto vismaz 80% saražotās elektroenerģijas. Pirms ražošanas sākšanas pārpalikuma pārdošanai jānoslēdz līgums ar elektroenerģijas tirgotāju. Tātad svarīgi jau sākumā saprast, cik elektrības izmantosiet uzreiz un kā tiks norēķināts par pārpalikumu.
Saules paneļu uzstādīšana ir lēmums gan par enerģijas ražošanu, gan par to, kā sistēma iekļausies mājsaimniecības vai uzņēmuma ikdienas patēriņā. Noteikumi ir mainījušies, un līdz ar tiem mainījusies arī pieeja tīklā nodotajai elektrībai. Šajā rakstā uzzināsiet, kā darbojas pārdošanas un pieslēgšanas kārtība, kādi nosacījumi jāņem vērā uzņēmumiem un ko izvērtēt, plānojot paneļus savam mājoklim. Apskatīsim arī Latvijas saules enerģijas potenciālu: piemēram, 2000 MW fotoelementu paneļu jaudai būtu vajadzīgi aptuveni 2500 hektāri jeb 0,04% valsts teritorijas. Tas palīdz paskatīties uz saules enerģiju ne vien kā uz personisku ieguldījumu, bet arī kā uz daļu no Latvijas plašākas enerģētikas ainavas.
Kāpēc vajadzēja mainīt spēles noteikumus saules paneļu enerģijas pārdošanai?
Vēlme uzreiz izmantot vairāk pašražotās elektroenerģijas, nevis paļauties uz tās uzkrāšanu tīklā, ir mainījusi spēles noteikumus. Tāpēc jāplāno gan pašpatēriņš, gan pārpalikuma nodošana un pārdošana.
Saražotās elektroenerģijas pārdošana
2023. gada 5. oktobrī Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredzēja ierobežot mājsaimniecību tīklā nododamo elektroenerģiju līdz 20% no gada saražotā apjoma. Grozījumos noteikts arī, ka 12 mēnešu laikā pašpatēriņā jāizlieto vismaz 80% saražotās elektroenerģijas. Šāda pieeja mudina pielāgot patēriņu paneļu ražošanas laikam.
No 2024. gada mājsaimniecībām, kas uzstāda paneļus, pieejama neto norēķinu sistēma. Tās mērķis ir veicināt tūlītēju pašpatēriņu, nevis uzkrāt tīklā nodoto elektrību. Pārdošanas ieņēmumi var būt atkarīgi no tirgus cenu svārstībām un līguma nosacījumiem ar elektroenerģijas tirgotāju, tāpēc sistēmas jaudu plāno, ņemot vērā patēriņa profilu.
Mājsaimniecību pārpalikuma nodošana tīklā
Saules paneļi mājoklī vispirms apgādā ierīces, kas tajā brīdī patērē elektrību; atlikums nonāk kopējā sadales tīklā. Pārpalikuma uzskaites periods ir 12 mēneši, no 1. marta līdz nākamā gada februāra pēdējai dienai. Ja tīklā nodotā elektrība pārsniedz noteikto maksimālo limitu, to nodod bez atlīdzības.
Pirms saules elektrostacija sāk ražošanu, pārpalikuma pārdošanai jānoslēdz līgums ar izvēlēto tirgotāju. Lai kļūtu par aktīvo lietotāju, jāsaņem sistēmas operatora atļauja un jānoslēdz līgums par pārpalikuma nodošanu vai pārdošanu, norāda VSIA Latvijas Vēstnesis. Uzņēmumiem projektēšana sākas ar patēriņa un ražošanas laika salāgošanu: jaudas izvēle, pieslēguma risinājums un pārdošanas līgums nosaka, kā izmantot saražoto elektroenerģiju. Saules enerģijas īpatsvaru Latvijas kopējā ražošanā Slokenbergs lēsa 2,5%-2,8% apmērā.
Pašpatēriņa plānošanā nozīme ir arī konkrētajam sistēmas apjomam un norēķinu izmaksām. Saules paneļu sistēmām ar jaudu 10-13 kW lapā norādītais maksimālais tīklā nododamās elektroenerģijas pārpalikums ir 4555 kWh noteiktajā 12 mēnešu periodā. Šie rādītāji palīdz izvērtēt, kā saražoto enerģiju izmantot un kādas izmaksas ņemt vērā. Saules paneļu aktīva izmantošana ēku elektroapgādei un siltuma vajadzībām sākās aptuveni pirms 35 gadiem. Slokenbergs no maijā saražotajām 1800 kWh elektroauto uzlādei izlietoja 400 kWh, parādot vienu no pašpatēriņa iespējām. Lapā minētās simulācijas rāda, ka, uzstādot akumulatorus, uzņēmumi var samazināt enerģijas patēriņu no elektrotīkla par 60%. Tādējādi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir svarīgi savlaicīgi izvērtēt, kā patēriņš, uzkrāšana un pārpalikuma nodošana savstarpēji papildina cits citu.
Saules paneļi uzņēmumiem: Kā notiek sistēmas pieslēgšana elektrības ražošanai?
Latvijā pieslēguma un norēķinu kārtību nosaka sistēmas jauda un izvēlētais norēķinu modelis. Pieslēgums jāsaskaņo ar sistēmas operatoru, bet pirms pārpalikuma pārdošanas jānoslēdz līgums ar elektroenerģijas tirgotāju.
Samaksu par tīklā nodoto elektroenerģiju aprēķina pēc līgumā noteiktās cenas un nodotā apjoma. Nodokļu uzskaite uzņēmumam jāveic atbilstoši tā piemērotajam nodokļu režīmam. Latvijā saules paneļu iegādes atbalsta programma pagarināta līdz 2029. gada 31. decembrim, un tai piešķirts papildu finansējums 40 miljonu eiro apmērā.
Neto uzskaites un norēķinu sistēmas
Neto norēķinu sistēma Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Neto uzskaites sistēmai varēja pieteikties līdz 2024. gada 30. aprīlim, un pēc pieteikšanās to varēja izmantot turpmākos 5 gadus. Uzņēmumiem neto norēķini paredzēti sistēmām, kuru jauda ir mazāka par 1 MW. Tāpēc izvērtējiet gan jaudas lielumu, gan elektrības izmantošanas laiku.
Tīkla pieslēguma nosacījumi
Uzņēmuma pieslēguma risinājumu veido atbilstoši elektrostacijas jaudai un operatora atļaujai. Sistēmām līdz 50 kW var būt pieejams universālais pakalpojums, ja pašpatēriņā izmanto vismaz 80% no saražotās elektroenerģijas noteiktajā periodā no 1. marta līdz nākamā gada februāra beigām. Virs 50 kW universālais pakalpojums nav pieejams, taču ar tirgotāju var vienoties par individuāliem līguma nosacījumiem un cenu.
Atļaujas, dokumenti un līgumi
Pirms ražošanas sākšanas vajadzīga sistēmas operatora atļauja un līgums ar elektroenerģijas tirgotāju par pārpalikuma nodošanu vai pārdošanu. Ja elektrostacijas ražošanas jauda pārsniedz 1 MW, īpašniekam pirms ražošanas sākšanas jāreģistrējas Elektroenerģijas ražotāju reģistrā. Stacijai ar jaudu vismaz 500 kW trīs mēnešu laikā pēc atļaujas paralēlam darbam saņemšanas Būvniecības valsts kontroles birojā jāiesniedz apliecinājums un atļaujas kopija.
Saules paneļi elektroenerģijas ražošanai savās mājās - izdevīgi?
Izdevīgumu nosaka saražotās elektroenerģijas un pašpatēriņa attiecība, paneļu novietojums un izvēlētais norēķinu veids. Latvijas apstākļos jāņem vērā arī sezonālās ražošanas atšķirības un sadales tīkla nosacījumi.
Paneļu efektivitāte Latvijas klimatā
Latvijā piemērotākais paneļu slīpums pret horizontu ir 39-41 grāds. No novembra līdz martam paneļi saražo tikai 10-15% elektroenerģijas, tāpēc gada ražošana koncentrējas gaišākajā sezonā. Pēdējā sistēmas izvērtējuma solī salīdzina paneļu novietojumu, ēnojumu un mājokļa patēriņa laiku. Šie apstākļi ietekmē, cik daudz saražotā varēs izlietot uzreiz.
Saules paneļu tehnoloģiju efektivitāte
Monokristālisko silīcija paneļu efektivitāte ir 15-20%, bet polikristālisko silīcija paneļu efektivitāte parasti ir 13-17%. Plāno filmu saules elementu efektivitāte ir 10-15%. Tāpēc izvēlē jāvērtē ne vien tehnoloģijas rādītājs, bet arī pieejamā jumta platība un novietojums. Uzņēmumiem tāpat kā mājsaimniecībām būtisks ir saražotās elektroenerģijas patēriņš dienas laikā.
Paneļu kalpošanas laiks
Saules paneļu kalpošanas ilgums pārsniedz 25 gadus, un 25. darbības gadā to efektivitāte saglabājas vismaz 80% apmērā. Ražotāju garantijas termiņš ir 8-12 gadi, tāpēc garantijas ilgumu nevajag jaukt ar visas sistēmas ekspluatācijas laiku. Saules elektrostaciju paredzamais ekspluatācijas laiks ir 25 līdz 30 gadi. Plānojot ieguldījumu, vērtē visu šo laika posmu, ne tikai sākotnējo ražību.
Paneļu un akumulatoru sistēmu priekšrocības un trūkumi
Akumulators ļauj uzkrāt dienā saražoto elektroenerģiju un izmantot to vēlāk, tā palielinot pašpatēriņu arī neto norēķinu sistēmā. Tomēr akumulators prasa papildu ieguldījumu, un tā lietderību nosaka patēriņa paradumi. Paneļu bojājumi Latvijā var radīt zaudējumus no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Sistēmas uzturēšanas izmaksas ir atkarīgas no tās stāvokļa un nepieciešamajiem apkopes darbiem.

Cik elektrības gadā saražo saules paneļi Latvijā dažādos reģionos
Latvijā gada laikā saražoto elektroenerģijas daudzumu ietekmē ne tikai reģions, bet arī jumta virziens un slīpums, ēnojums un sistēmas jauda. Tāpēc Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales adresēm nevar piemērot vienu universālu ražošanas rādītāju. Saules paneļi enerģijas ražošanai un pārdošanai jāplāno, ņemot vērā konkrētās ēkas apstākļus un elektroenerģijas patēriņu.
Orientējošu piemēru dod 16 saules paneļu komplekts, kam norādīta 6480 kWh gada ražošana. Šis skaitlis palīdz saprast ražošanas mērogu, taču nav katras Latvijas mājas prognoze. Ēnojums, paneļu virziens un jumta slīpums var mainīt rezultātu arī vienā apdzīvotā vietā. Tādēļ aprēķina sākumā salīdzina uzstādāmo jaudu ar ēkas patēriņu un pieejamo jumta laukumu.
Ražošana gada gaitā sadalās nevienmērīgi. No novembra līdz martam saules paneļi Latvijā saražo tikai 10-15% elektroenerģijas, tādēļ gada kopsumma neparāda, cik daudz elektrības būs pieejams katrā mēnesī. Saules paneļi enerģijas ražošanai un pārdošanai dod vislabāko priekšstatu, ja mēnešu griezumā vērtē gan ražošanu, gan pašpatēriņu. Mājsaimniecībai, kas visvairāk patērē dienas laikā, ražošanas un patēriņa grafiki var sakrist labāk nekā tad, ja lielākais patēriņš ir vakaros.
Valsts mērogā 2000 MW fotoelementu paneļu jauda Latvijā gadā spētu saražot aptuveni 1,7 TWh elektroenerģijas. Šis piemērs raksturo kopējo potenciālu, nevis atsevišķa reģiona vai mājsaimniecības iznākumu. Privātmājai vajadzīgā jauda ir atkarīga no patēriņa, jumta iespējām un tā, cik saražotās elektrības iespējams izlietot uzreiz. Tāpēc reģionu salīdzināšanai izmanto vienādus pieņēmumus par sistēmu un tās novietojumu.
Lai novērtētu piemērotu jaudu un iespējamo gada ražošanu savai ēkai, lūdziet izvērtēt saules paneļu komplektu, ņemot vērā jumtu un patēriņa paradumus.
Vērtējot sistēmas lietderību, jāņem vērā arī uzkrājumu izmantošanas noteikumi: Latvijas neto uzskaites sistēmā gada laikā neizmantotā uzkrātā elektroenerģija tika dzēsta. Tāpēc gada kopējais saražotais apjoms pats par sevi neatklāj, cik uzkrātās elektrības mājsaimniecība varēs izmantot vēlāk. Saules paneļu izplatības mērogu raksturo dati, ka 2023. gada oktobrī Latvijā saules paneļi bija uzstādīti 14 000 mājsaimniecību. Slokenbergs prognozēja, ka līdz 2023. gada beigām saules paneļi būs uzstādīti 23 000 Latvijas mājsaimniecību.
Latvijas mājsaimniecības var turpināt saņemt atbalstu atjaunīgās enerģijas iekārtu uzstādīšanai arī pēc 2024. gada 31. decembra. Atjaunīgo enerģijas avotu attīstība var ietekmēt elektroenerģijas ražošanas iespējas Latvijā. Vienlaikus Latvijas elektroenerģijas patēriņš līdz 2045. gadam varētu dubultoties. Šie apstākļi papildina reģionālās ražošanas aplēses: izvērtējot sistēmu, svarīgi ņemt vērā gan mājsaimniecības vajadzības, gan to, kā saražoto un uzkrāto elektroenerģiju iespējams izmantot.
Commodus
Commodus piedāvā saules paneļu komplektus un saules kolektorus tiem, kuri apsver atjaunīgās enerģijas risinājumus mājoklim. Paneļu komplekti ražo elektroenerģiju, savukārt saules kolektori izmanto saules enerģiju ūdens sildīšanai. Izvēloties starp tiem, vispirms nošķiriet vajadzību pēc elektrības no siltā ūdens sagatavošanas un izvērtējiet, kā risinājums iekļausies mājokļa ikdienas patēriņā.
Ja plānojat no ražošanas aplēsēm pāriet pie sistēmas izvēles, Commodus piedāvājums ļauj apsvērt šos risinājumus vienuviet. Tas ir loģisks nākamais solis pēc patēriņa, jumta iespēju un pieslēguma nosacījumu izvērtēšanas. Saules paneļu komplektu apsveriet, ja mērķis ir ražot elektroenerģiju, bet kolektoru, ja galvenā vajadzība ir siltā ūdens sagatavošana.
Lai pārrunātu saules enerģijas risinājumus savam mājoklim, sazinieties ar Commodus.
Plānojiet nākamo soli enerģētikas risinājumos
Apsverot saules paneļus enerģijas ražošanai un pārdošanai, domājiet ne tikai par elektroenerģijas ražošanu, bet arī par kopējo mājokļa patēriņu. Vispirms nosakiet, kuras vajadzības vēlaties risināt un kā tās ir savstarpēji saistītas. Tas palīdzēs pārskatāmi izvērtēt, kurš risinājums atbilst jūsu iecerei.
Ja līdztekus elektroenerģijas ražošanai plānojat arī apkuri vai dzesēšanu, Commodus piedāvā saules paneļu komplektus un gaiss-ūdens, gaiss-gaiss un zemes siltumsūkņus. Tie ir atšķirīgi risinājumi dažādām vajadzībām, tāpēc izvēli balstiet mājokļa plānos, nevis pieņēmumā, ka viens risinājums derēs ikvienam.
Sāciet ar savu prioritāšu pārrunāšanu un noskaidrojiet, kurš virziens vislabāk iederas jūsu mājokļa iecerēs. Sazinieties ar Commodus, lai apspriestu nākamo soli. Pārdomāts plāns palīdz virzīties uz risinājumu, kas atbilst tieši jūsu vajadzībām.
Biežāk uzdotie jautājumi
Jaunā neto norēķinu sistēma - vai joprojām izdevīgi?
Jā, tas var būt izdevīgi, ja sistēmas jauda ir saskaņota ar elektrības lietošanas paradumiem. Piemēram, jaudīgu elektroierīču darbināšanu vai ūdens sildīšanu var ieplānot saulainajā dienas laikā, kad paneļi ražo elektrību. Izvērtējiet arī, cik bieži elektrību patērējat vakaros un kā norēķinu kārtība ietekmē tīklā nodotā pārpalikuma vērtību.
Kādi saules paneļi tirgū pieejami?
Pieejami monokristāliskie, polikristāliskie un plāno filmu saules paneļi. Izvēli nosaka jumta platība, paneļu novietojums un plānotā sistēmas jauda. Ja jumta laukums ir ierobežots, īpaši svarīgi salīdzināt ražību uz pieejamās platības vienību. Savukārt objektos ar plašāku uzstādīšanas laukumu var apsvērt vairākus tehnoloģiju veidus un salīdzināt kopējos risinājumus.
Cik maksā saules paneļu sistēma Latvijā un kādas ir uzstādīšanas izmaksas?
Sistēmas cena ir atkarīga no paneļu un invertora jaudas, uzstādīšanas vietas, montāžas risinājuma un tā, vai projektā iekļauts akumulators. Tāpēc viena summa nav piemērojama visām Latvijas mājām. Commodus saules paneļu komplekta un uzstādīšanas cenu nosaka atbilstoši konkrētajam projektam un sniedz pēc cenu pieprasījuma. Izmaksu aprēķinā ņemiet vērā arī pieslēguma un montāžas darbu apjomu.
Kā pārdot tīklā saules paneļu saražoto elektroenerģijas pārpalikumu Latvijā?
Lai pārdotu pārpalikumu, vispirms jāsakārto aktīvā lietotāja statuss un ar elektroenerģijas tirgotāju jāvienojas par norēķinu nosacījumiem. VSIA Latvijas Vēstnesis norāda, ka aktīvajam lietotājam nepieciešama sistēmas operatora atļauja un līgums par saražotās elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu vai pārdošanu. Līgumā pievērsiet uzmanību cenas aprēķinam un tam, kā uzskaita tīklā nodoto elektroenerģijas apjomu.