Sistēmas izmaksas nenosaka tikai siltumsūkņa cena. Siltumsūknis un karstā ūdens sagatavošana var būt vienas sistēmas daļa, taču kopējo risinājumu ietekmē arī mājokļa apkures veids un karstā ūdens patēriņš. Gaiss–ūdens siltumsūknis izmanto āra gaisa enerģiju gan telpu apsildei, gan ūdens uzsildīšanai.
Izvēloties apkures risinājumu, svarīgi saprast ne tikai to, vai mājās būs silti, bet arī to, kā sistēma nodrošinās karsto ūdeni un darbosies aukstā laikā. Šajā rakstā uzzināsiet, kā darbojas gaiss–ūdens siltumsūknis, kā izvēli ietekmē esošā apkures sistēma un kādi faktori veido uzstādīšanas izmaksas.
Apskatīsim arī, kāpēc iekārtas jaudu izvēlas pēc ēkas siltuma zudumiem, kā karstā ūdens tvertni pielāgo mājsaimniecības vajadzībām un kādos apstākļos jāpielāgo apkures sistēma. Tas palīdzēs saprast, kādi jautājumi jāizrunā, plānojot risinājumu savam mājoklim.
Kā darbojas gaiss–ūdens siltumsūknis?
Gaiss–ūdens siltumsūknis pārnes āra gaisa siltumu uz ūdeni, kas cirkulē mājokļa apkures sistēmā. To nodrošina aukstumaģenta loks: tas uzņem siltumu āra blokā, kompresors paaugstina tā temperatūru, bet siltummainis nodod enerģiju ūdenim. Tādējādi siltumsūknis un karstā ūdens sagatavošana var būt vienas apkures sistēmas daļa.
Telpu apkure un karstais ūdens vienā sistēmā
Hidrauliskie pieslēgumi savieno siltumsūkni ar apkures loku un karstā ūdens tvertni. Kad nepieciešams uzsildīt ūdeni, vadības sistēma novirza siltumu uz tvertni, pēc tam apkures loks turpina apgādāt telpas. Šāds darbības princips ļauj ar vienu iekārtu risināt divas atšķirīgas vajadzības. Tāpēc siltumsūknis un karstā ūdens sagatavošana jāparedz kopējā sistēmas projektā, nevis kā nesaistītas iekārtas.
Siltumsūkņa izmantošana telpu apkurei
Apkures režīmā cirkulācijas sūknis virza sasildīto ūdeni pa cauruļvadiem līdz sildķermeņiem. Atdzisusī plūsma atgriežas siltumsūknī, un cikls atkārtojas, kamēr vadības sistēma pieprasa siltumu. Temperatūras sensori sniedz informāciju vadībai, kas atbilstoši regulē iekārtas darbību. Tādējādi siltuma padeve tiek saskaņota ar telpu apsildes pieprasījumu, nevis iekārta darbojas nemainīgi vienā režīmā.
Siltumsūkņa ikdienas darbība ir atkarīga arī no tā, kā apkures loks nodod siltumu telpām. Līdzsvarota cirkulācija palīdz vienmērīgi sadalīt siltumu dažādās mājas zonās. Ja vienā telpā ir siltāks nekā citā, speciālists var izvērtēt plūsmas sadalījumu un vadības iestatījumus. Šie pielāgojumi var uzlabot sistēmas darbību, nemainot tās pamatprincipu.
Sistēmas darbības secību nosaka automātika, kas pārslēdzas starp telpu apkures un tvertnes uzsildīšanas pieprasījumu. Tāpēc siltumsūknis un karstā ūdens sagatavošana jāizvērtē kopā ar vadības risinājumu un hidraulisko pieslēgumu. Latvijā piemērotāko uzstādīšanas risinājumu nosaka ēkas apkures sistēma un izvēlētās iekārtas darbības parametri.
Arī iekārtas konstrukcija nosaka pieslēgumu veidu. Split sistēmā āra un iekšējo bloku savieno aukstumaģenta trase, savukārt ūdens apkures sistēmas pieslēgumi atrodas telpās. Tāpēc, plānojot izvietojumu, jāņem vērā āra bloka vieta, telpās nepieciešamie savienojumi un apkures loka izbūve.
Aptuveni 20% no siltumsūkņu enerģijas patēriņa tiek izmantoti mājsaimniecības karstā ūdens sagatavošanai. Šī daļa jāņem vērā, vērtējot kopējo iekārtas noslodzi, jo siltumsūknim vienā sistēmā jāpilda telpu apkures un ūdens uzsildīšanas uzdevumi. Compress gaisa siltumsūknis var samazināt apkures izmaksas līdz pat 70 %. Šāds risinājums apvieno siltuma ieguvi no āra gaisa ar ūdens sadali apkures sistēmā un karstā ūdens sagatavošanu.
Darbība zemā āra temperatūrā
Aukstā laikā gaiss–ūdens siltumsūknis turpina iegūt enerģiju no āra gaisa, taču tā darbību ietekmē āra temperatūra un mājas apkures režīms. Siltās grīdas, radiatori un karstā ūdens tvertne nosaka, kāda temperatūra sistēmai jāsasniedz.
Padeves temperatūra grīdām un radiatoriem
Siltajām grīdām parasti izmanto 30–35 °C padeves temperatūru, bet radiatoriem vajag 45–55 °C. Šīs atšķirības ir svarīgas arī aukstā laikā, jo radiatoru lokam nepieciešams siltāks ūdens. Speciālists izvērtē ēkas siltuma zudumus un apkures sistēmas darba parametrus, lai piemeklētu atbilstošu iekārtas jaudu.
Gaiss–ūdens siltumsūknis var darboties arī zemā āra temperatūrā, taču darbības diapazons atkarīgs no konkrētā modeļa. Monobloka sistēmā īpaši jāaizsargā ārējie ūdens cauruļvadi, lai tie aukstumā nesasaltu. Zemes siltumsūknis izmanto zemes siltumu, tāpēc tā darbība nav tieši atkarīga no āra gaisa temperatūras. Tomēr tā uzstādīšana ir laikietilpīgāka un dārgāka nekā gaiss–ūdens sistēmai.
Kurš siltumsūkņa veids karsto ūdeni sagatavo izdevīgāk? To nosaka iekārtas un uzstādīšanas izmaksas, karstā ūdens patēriņš un sistēmas darbības apstākļi. Zemes siltumsūknis darbojas stabili dažādos āra apstākļos, taču tā sākotnējās izmaksas ir augstākas.
Karstā ūdens sildīšanas problēmas un riski
Karstā ūdens tvertni izvēlas pēc mājsaimniecības vajadzībām, nevis tikai iedzīvotāju skaita. Speciālists vērtē, cik cilvēku dzīvo mājoklī, kā viņi lieto ūdeni un vai mēdz to patērēt vienlaikus. Tādēļ arī 2–5 cilvēku ģimenei piemērotu tilpumu nosaka pēc šiem paradumiem un siltumsūkņa jaudas.
Cik elektroenerģijas siltumsūknis patērē karstā ūdens sagatavošanai gada laikā? Patēriņš atkarīgs no karstā ūdens daudzuma, iestatītās temperatūras, tvertnes un iekārtas efektivitātes. Gada patēriņu nevar noteikt bez šiem datiem, tāpēc speciālists to aprēķina konkrētajai sistēmai.
Biežākās grūtības rodas, ja tvertne neatbilst patēriņam vai siltumsūknis nav pareizi pielāgots apkures sistēmai. Tad ūdens var nepietikt brīžos, kad mājsaimniecība to lieto intensīvi. Piemēram, vairākas dušas pēc kārtas rada lielāku slodzi nekā izkliedēts patēriņš. Projektējot gaiss–ūdens siltumsūkņa sistēmu, jāizvērtē arī karstā ūdens sagatavošanas režīms un tvertnes pieslēgums.
Kā speciālists izvērtē elektrības pieslēgumu un nepieciešamību pēc papildu sildītāja?
Pirms uzstādīšanas speciālists izvērtē ēkas elektrības pieslēgumu un plānoto siltumsūkņa slodzi. Jāņem vērā arī citas jaudīgas elektroierīces, kas mājoklī var darboties vienlaikus. Piemēram, siltumsūknis, plīts un ūdens sildītājs kopā palielina elektrības patēriņu. Šis izvērtējums palīdz saprast, vai esošais pieslēgums ir piemērots plānotajai sistēmai. Tiek apskatīta arī siltumsūkņa elektriskā jauda un darbības režīmi.
Papildu elektriskais sildītājs var palīdzēt uzturēt apkuri vai uzsildīt ūdeni, kad ar siltumsūkņa jaudu nepietiek konkrētajam pieprasījumam. Dažiem gaisa siltumsūkņiem integrētā elektriskā sildītāja jauda ir līdz 15 kW. Šis skaitlis raksturo konkrēto iekārtas tipu, nevis universālu prasību katrai mājai. Speciālists izvērtē, vai papildu sildītājs vajadzīgs, un salīdzina tā slodzi ar elektrības pieslēguma iespējām.
Ja mājā jau ir tradicionāls apkures katls, gaiss–ūdens siltumsūkni var apvienot ar to hibrīdā sistēmā. Speciālists nosaka, kā abi siltuma avoti sadarbojas un tiek pieslēgti apkures lokam. Piemēram, esošo katlu var saglabāt kā papildu siltuma avotu. Projektā jāparedz arī vadības risinājums, kas saskaņo abu iekārtu darbību. Tādējādi tiek izvērtēta visa sistēma, nevis tikai jaunais siltumsūknis.
Izvērtējot elektrības pieslēgumu, speciālists ņem vērā arī karstā ūdens sagatavošanu. Tvertnes sildīšana var sakrist ar telpu apkures pieprasījumu, tāpēc aprēķinā jāiekļauj abi režīmi. Jāapskata arī esošie apkures mezgli un iespējamais papildu siltuma avota pieslēgums. Ja sistēmā paredzēts iegremdējamais sildītājs, projektā jānorāda tā funkcija un pieslēgums. Šādi tiek saskaņota iekārta, elektrības padeve un mājsaimniecības vajadzības.
Siltumsūkņa apsilde, karstā ūdens sagatavošana un dzesēšana
Gaiss–ūdens siltumsūknis vienā sistēmā var nodrošināt telpu apsildi un karstā ūdens sagatavošanu. Atsevišķi modeļi spēj arī atdzesēt telpas. Šīs funkcijas darbojas dažādos režīmos atbilstoši mājokļa vajadzībām.
Apsildes režīmā iekārta nodod āra gaisa enerģiju apkures ūdenim, kas plūst pa ēkas apkures lokiem un silda telpas. Karsto ūdeni sagatavo atsevišķā, sistēmai pieslēgtā tvertnē. Vadība pielāgo iekārtas jaudu aktuālajam pieprasījumam, tādējādi mazinot nevajadzīgu ieslēgšanās un izslēgšanās ciklu skaitu. Izvēloties risinājumu, jāizvērtē, kā šie režīmi atbilst mājokļa apkurei un ūdens patēriņam.
Reversīvs siltumsūknis var mainīt darbības virzienu: ziemā tas apsilda, bet vasarā dzesē telpas. Dzesēšanas iespējas un to izmantošana ir atkarīga no konkrētās sistēmas un tās pieslēguma. Tāpēc projektā jānošķir vēlme pazemināt telpas temperatūru no nepieciešamības nodrošināt apkuri un karsto ūdeni. Tie ir atšķirīgi uzdevumi vienai iekārtai.
Zeme–ūdens siltumsūknis vasarā var dzesēt māju pasīvi, izmantojot zemes vēsumu, vai aktīvi, darbinot kompresoru reversā režīmā. Pasīvā dzesēšana izmanto zemes temperatūru, savukārt aktīvajā režīmā darbojas kompresors. Šīs atšķirības ir būtiskas, izvērtējot, kura dzesēšanas pieeja atbilst ēkai un tās apkures sistēmai.
Praktiskais ieguvums ir pārdomāti izveidota sistēma, kas apmierina vairākas vajadzības, nevis pieņēmums, ka jebkurš siltumsūknis automātiski veic visas funkcijas. Speciālists saskaņo iekārtas režīmus, apkures loku un karstā ūdens tvertni. Apsilde un ūdens uzsildīšana tiek iekļauta projektā, bet dzesēšana paredzēta atbilstoši izvēlētajai iekārtai.
Lai izvērtētu, kā šīs funkcijas apvienot mājoklī, iepazīstieties ar gaiss–ūdens siltumsūkņa risinājumu. Galvenais ir izvēlēties sistēmu pēc ēkas vajadzībām, nevis pieņemt, ka visas iekārtas apsilda, sagatavo karsto ūdeni un dzesē vienādi.
Compress gaisa siltumsūkņi ir reversīvi un var gan apsildīt, gan atdzesēt telpas. Siltumsūkni var izmantot baseina ūdens sildīšanai, izmantojot atjaunīgo enerģijas avotu, nevis fosilo kurināmo. Gaiss–ūdens siltumsūkņa jaudu izvēlas pēc ēkas siltuma zudumiem un apkures sistēmas darba parametriem, nevis tikai pēc ēkas platības. Gaiss–ūdens siltumsūknim nav nepieciešams gāzesvads, kurināmā glabātuve vai vieta zemes kolektoram, taču izvēlē jāņem vērā ēkas faktiskās vajadzības un apkures sistēmas raksturs.
Zeme–ūdens siltumsūknis var būt piemērots ilgtermiņa apkures risinājums radiatoru apkures sistēmām un objektiem, kuros apkures sistēmu maina. Izvērtējot šādu risinājumu, svarīgi salāgot iekārtas veidu ar esošo vai plānoto apkures sistēmu un paredzēto lietojumu. Tas palīdz izvēlēties iekārtu, kas atbilst ēkas siltuma nodrošināšanas vajadzībām.
Commodus
Commodus palīdz izvērtēt, kā pielāgot siltumsūkņa risinājumu mājokļa apkurei un karstā ūdens vajadzībām. Izvēle sākas ar ēkas siltuma zudumu, esošās apkures sistēmas un mājsaimniecības ūdens patēriņa izvērtēšanu. Šie apstākļi palīdz noteikt, vai piemērotāks ir gaiss–ūdens, gaiss–gaiss vai zemes siltumsūknis.
Commodus piedāvā arī gaisa kondicionierus, ja mājoklim nepieciešama telpu dzesēšana. Ja plānojat jaunu sistēmu vai vēlaties saskaņot apkuri, karstā ūdens sagatavošanu un dzesēšanu, nākamais solis ir pārrunāt ēkas vajadzības un piemērotākos risinājumus.
Sazinieties ar Commodus, lai pārrunātu siltumsūkņa risinājumu savam mājoklim.
Speriet nākamo soli sava mājokļa labā
Labs risinājums sākas ar skaidru priekšstatu par mājokļa ikdienu. Pirms lēmuma pieņemšanas apdomājiet, kā izmantojat telpas, kāda apkures sistēma jau ierīkota un cik daudz karstā ūdens vajadzīgs mājsaimniecībai. Šie apsvērumi palīdzēs sarunu par siltumsūkņa un karstā ūdens sagatavošanas risinājumu veidot konkrētu un jūsu situācijai atbilstošu.
Commodus piedāvā gaiss–ūdens, gaiss–gaiss un zemes siltumsūkņus. Piemērotākais veids ir atkarīgs no mājokļa un vēlamā komforta. Pārrunājot ieceri, nosauciet savas prioritātes un izrunājiet, kuras sistēmas iespējas tās atbalsta. Nav jāizlemj viss uzreiz. Svarīgi sākt ar vajadzību, ko vēlaties atrisināt.
Pārrunājiet savu ieceri ar Commodus un speriet pirmo soli pretī pārdomātam risinājumam. Jūsu mājoklim piemērota izvēle sākas ar sarunu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ietekmē sistēmas kopējās izmaksas?
Kopējās izmaksas veido ne tikai pati iekārta, bet arī tās pieslēgšana mājoklim. Nozīme ir siltumsūkņa jaudai un modelim, karstā ūdens tvertnei, hidrauliskajiem mezgliem un esošās apkures pielāgošanai. Izmaksas ietekmē arī montāžas apstākļi, piemēram, piekļuve vietai, kur paredzēts uzstādīt āra bloku. Tāpēc piedāvājumā kopā jāvērtē visas nepieciešamās iekārtas un darbu pozīcijas.
Kas jāizvērtē pirms iekārtas izvēles?
Vispirms jānosaka ēkas siltuma zudumi un esošās apkures sistēmas darba parametri. Jāņem vērā arī elektrības pieslēgums, iekārtas novietošanas vieta un mājsaimniecības karstā ūdens lietošanas paradumi. Piemēram, vienā mājoklī ūdeni galvenokārt patērē vakaros, bet citā tas vajadzīgs vienmērīgāk visas dienas gaitā. Šīs atšķirības palīdz izvēlēties atbilstošu jaudu un sistēmas konfigurāciju.
Vai ar vienu sistēmu var nodrošināt arī karsto ūdeni?
Jā, gaiss–ūdens siltumsūknis var apkalpot gan apkures sistēmu, gan karstā ūdens tvertni. Projektā jāparedz iekārtas pieslēgums abiem lokiem un tas, kā vadība pārslēdzas starp vajadzībām. Piemēram, mājoklī ar lielāku ūdens patēriņu īpaši svarīgi ir izvēlēties atbilstošu tvertni un pārdomāt sistēmas darbības secību. Piemērotu risinājumu nosaka ēkas un mājsaimniecības kopējās vajadzības.
Kā siltumsūknis sagatavo karsto ūdeni mājsaimniecībai?
Siltumsūknis nodod siltumu ūdenim, kas uzkrājas pieslēgtajā tvertnē. Vadības sistēma uzrauga ūdens temperatūru un ieslēdz sildīšanu, kad tā nepieciešama. Karstā ūdens patēriņš dienas gaitā var mainīties, tāpēc vadības iestatījumiem jāsaskan ar tvertnes tilpumu un mājsaimniecības paradumiem. Piemēram, izteikts patēriņa pieaugums no rīta jāņem vērā, plānojot sistēmas darbības grafiku.
Kā speciālists iestata siltumsūkņa karstā ūdens temperatūru, lai taupītu enerģiju un mazinātu legionellu risku?
Speciālists pielāgo iestatījumus konkrētās iekārtas un tvertnes ražotāja norādēm, kā arī sistēmas uzbūvei. Jāņem vērā temperatūras sensora darbība, ūdens lietošanas biežums un vadības sistēmā paredzētie sildīšanas režīmi. Viena universāla iestatījuma visām mājām nav. Legionellu riska pārvaldību nevajadzētu balstīt tikai uz enerģijas taupīšanas režīmu vai pieņēmumu, ka visiem der viena temperatūra.
Cik maksā siltumsūknis ar karstā ūdens boileri Latvijā?
Precīzas izmaksas ir atkarīgas no projekta, un tās nosaka pēc piedāvājuma pieprasījuma. Tās ietekmē siltumsūkņa jauda un modelis, boilera un hidraulisko mezglu izvēle, esošās apkures pielāgošana un montāžas apstākļi. Piemēram, jau ierīkotas apkures sistēmas pieslēgšanai var būt vajadzīgi citi darbi nekā pilnīgi jaunas sistēmas izveidei. Tāpēc izmaksas aprēķina, ņemot vērā konkrētā mājokļa konfigurāciju.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāds boileris un tilpums vajadzīgs siltumsūknim 2–5 cilvēku ģimenei?
Tvertnes tilpumu izvēlas atbilstoši mājsaimniecības vajadzībām, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, ūdens lietošanas paradumus un to, vai ūdeni patērē vienlaikus. Ar cilvēku skaitu vien nepietiek, lai noteiktu konkrētu tilpumu.
Kā pieslēgt siltumsūkni esošam boilerim vai karstā ūdens sistēmai?
Siltumsūkni ar karstā ūdens tvertni savieno, izmantojot sistēmas hidrauliskos pieslēgumus. Kad ūdens jāuzsilda, vadības sistēma novirza siltumu uz tvertni. Esošu apkures katlu var saglabāt hibrīdā sistēmā, projektā paredzot abu siltuma avotu pieslēgumu un vadību.
