Ziemā saules paneļi Latvijā saražo mazāk galvenokārt īso dienu, vājāka saules starojuma un mākoņainu laikapstākļu dēļ. 10 kWp sistēma decembrī vai janvārī saražo aptuveni 100 līdz 200 kWh mēnesī, un katrs no šiem mēnešiem veido ap 1 līdz 2 % no gada ražošanas. Tāpēc jautājums, kāpēc saules paneļi neražo pietiekami, gada tumšajā laikā ir saprotams.
Ja ziemā redzat mazāku elektroenerģijas ražošanu, tas pats par sevi nenozīmē, ka sistēma nedarbojas. Saules paneļi var ražot arī ziemā, taču rezultātu ietekmē dienasgaismas ilgums, mākoņainība, sniegs un paneļu noēnojums. Vasaras ražību nevar gaidīt gada tumšākajos mēnešos, tāpēc salīdziniet rādījumus ar atbilstošo sezonu.
Šajā rakstā uzzināsiet, kāpēc saules paneļi neražo pietiekami ziemā Latvijā un kā īsas dienas, gaismas daudzums un laikapstākļi ietekmē to darbību. Apskatīsim arī, kāpēc aukstums ne vienmēr samazina paneļu efektivitāti un kā novērtēt ziemas ražību, lai saprastu, vai tā atbilst sezonas apstākļiem.
Īsas dienas un neliels gaismas daudzums kā ziemas ražošanas ierobežojumi
Latvijā ziemas ražību samazina īsāks dienasgaismas periods, vājāks saules starojums, mākoņainība un paneļu noēnojums. Salīdziniet ražošanu ar to pašu sezonu iepriekšējos periodos. Ja līdzīgos apstākļos tā ir neierasti zema, pārbaudiet sistēmas rādījumus un vērsieties pie uzstādītāja, lai novērtētu tās darbību.
Ziemas ražība un elektroenerģijas patēriņš
Ziemā paneļi saražo mazāk elektroenerģijas, kamēr mājsaimniecības patēriņš var pieaugt. Tumšajos rītos un vakaros biežāk ieslēdz apgaismojumu, bet telpu apsilde palielina vajadzību pēc enerģijas. Tāpēc pašražotā elektrība var nebūt pieejama tajās stundās, kad mājās patēriņš ir vislielākais. Šī atšķirība palīdz saprast, kāpēc zemāks ziemas rādījums ne vienmēr liecina par iekārtas bojājumu.
Ražošanas apjomu nosaka pieejamā dienasgaisma, nevis tikai paneļu esamība uz jumta. Mākoņainā dienā paneļi joprojām var ražot elektrību, taču mazāk nekā spožā saulē. Ziemā īsāks laiks ar pietiekamu apgaismojumu ierobežo arī kopējo dienas ražību. Tāpēc vienas ziemas dienas ražību nevar jēgpilni salīdzināt ar vasaras dienu, jo apstākļi nav līdzvērtīgi.
Ražošana diennakts un sezonu gaitā
Paneļu ražība diennakts laikā mainās līdz ar saules starojuma stiprumu, bet sezonā to ietekmē dienas garums un gaismas daudzums. Latvijā visvairāk elektroenerģijas paneļi parasti ražo no plkst. 11.00 līdz 15.00, kad starojums ir spēcīgāks. Rīta un vakara stundās ražošana ir mazāka. Ja jumtu noēno koki, ēkas vai skurstenis, ēna var ierobežot ražību arī tad, kad citviet ir gaišs.
Latvijā aktīvākā ražošanas sezona parasti ir no marta līdz augusta beigām, un visvairāk paneļi saražo aprīlī un maijā. Ziemā īsās dienas būtiski maina šo sezonālo ritmu, tāpēc vasaras ražību nevar gaidīt decembrī. Paneļu virziens ietekmē arī to, kurā dienas laikā gaisma tos sasniedz: izvietojums uz dienvidiem, dienvidaustrumiem vai dienvidrietumiem var veicināt ražošanu dažādos laikos. Plānojot sistēmu, ņemiet vērā šo atšķirību, jo tā ietekmē, kad mājsaimniecība var izmantot pašražoto elektroenerģiju.
Laikapstākļu un temperatūras ietekme uz efektivitāti
Paneļu ražību ietekmē mākoņainība, temperatūra, sniegs, ēnojums un jumta novietojums. Arī invertora bojājums vai nepareizi iestatījumi var ierobežot sistēmas darbību. Invertors pārvērš paneļu saražoto līdzstrāvu mājsaimniecībai izmantojamā maiņstrāvā, tāpēc traucējumi var samazināt elektroenerģijas nodošanu vai to apturēt.
Temperatūras un mākoņainības ietekme
Vēss laiks pats par sevi nenozīmē sliktāku paneļu darbību. Aukstumā paneļi parasti strādā, taču ar mazliet zemāku jaudu; savukārt, ja apkārtējās vides temperatūra pārsniedz 25 °C, to efektivitāte samazinās. Tāpēc saulainā, vēsā marta dienā momentānā jauda var pārsniegt karstas jūlija dienas jaudu. Mākoņainā vai lietainā laikā saules paneļi var saražot mazāk elektroenerģijas. Šie apstākļi palīdz izskaidrot, kāpēc vienas dienas rādījumi var atšķirties.
Ēnojuma ietekme uz paneļu jaudu
Ēna no koka, ēkas vai skursteņa neļauj panelim darboties ar pilnu jaudu. Piemēram, vienā mājsaimniecības sistēmā skurstenis rīta pusē daļēji noēnoja vienu no 14 paneļiem, samazinot ražošanas jaudu. Nozīme ir arī ēnas laikam un novietojumam: rīta ēna var ierobežot ražību citās stundās nekā ēna pēcpusdienā. Tāpēc, plānojot paneļus uzstādīt, jāņem vērā apkārtējie šķēršļi, ne tikai jumta brīvā platība.
Jumta debespuse un slīpums nosaka, cik tieši saules gaisma sasniedz paneļus dienas gaitā. Simulācijā par optimālu atzīts 36 grādu novietojuma leņķis, taču piemērotākais risinājums ir atkarīgs arī no jumta virziena un ēnojuma. Kādas mājsaimniecības sistēmas paneļi bija uzstādīti aptuveni 40 grādu leņķī, kas parāda, ka reālos projektos novietojums var atšķirties.
Ziemā sniegs var uz laiku aizsegt paneļu virsmu, taču parasti dažu dienu laikā noslīd pats. Ja sniega kārta ir ļoti bieza, to noņemiet uzmanīgi, jo cieti priekšmeti var saskrāpēt stiklu. Ja ražošana neuzlabojas pēc sniega nokušanas vai atkārtoti ir neierasti zema, sazinieties ar sistēmas uzstādītāju, lai izvērtētu invertora darbību, iestatījumus un paneļu stāvokli.
Cik paneļi ziemā reāli saražo?
Paneļu ziemas ražību vislabāk novērtēt pēc faktiski saražotajām kilovatstundām un attiecīgā perioda prognozes. Salīdziniet vienāda ilguma periodus, nevis vienu saulainu dienu ar mēneša vidējo rādītāju. Lai noteiktu, vai ražošana ir zemāka par prognozēto, ņemiet vērā laikapstākļus, sistēmas novietojumu un iespējamos darbības pārtraukumus. Ja novirze atkārtojas, datu tendence sniedz vairāk informācijas nekā atsevišķs zems rādījums.
Ražoto elektroenerģiju var izmantot mājoklī vai nodot elektrotīklā. Akumulators ļauj uzkrāt daļu saražotās elektrības un izmantot to vēlāk, piemēram, laikā, kad paneļi vairs neražo. Tas maina pašpatēriņa laiku, bet nerada papildu elektroenerģiju. Aukstā laikā jāņem vērā arī akumulatora veids: LiFePO4 akumulatoru bez sildīšanas nedrīkst lādēt temperatūrā zem 0 °C.
Elektrotīkla norēķinu kārtība ir atkarīga no pieslēguma režīma. Mājsaimniecības neto uzskaites sistēmai varēja pievienoties līdz 2024. gada 30. aprīlim, un tās dalībnieki uzkrātās kilovatstundas var izmantot līdz 2029. gada 28. februārim. Elektrotīklā nodotās elektroenerģijas uzskaites un norēķinu iespējas ir atkarīgas no mājsaimniecības pieslēguma režīma. Šie režīmi nosaka, kā uzskaita tīklā nodoto un no tā saņemto elektroenerģiju.
Saules elektrostacijas atmaksāšanās laiku parasti lēš 10 gados. To ietekmē sistēmas gada ražība un tas, cik saražotās elektrības izmanto uzreiz. Ja elektroenerģijas patēriņš galvenokārt ir citā laikā nekā ražošana, pašpatēriņa daļa būs atkarīga no patēriņa paradumiem un izvēlētā risinājuma. Tāpēc kWh prognozi vērtējiet kopā ar plānoto patēriņu un pieslēguma norēķinu kārtību, nevis kā atsevišķu ziemas mēneša skaitli.
Ražošanas sezonālais sadalījums nozīmē, ka saules paneļi Latvijā ziemā saražo mazāk elektrības nekā vasarā. Vienlaikus Latvijā paneļi var ražot elektroenerģiju arī no novembra līdz februārim, un šī ražošana var palīdzēt samazināt tekošos rēķinus. Tāpēc sistēmu ziemā nav nepieciešams izslēgt: tā ir paredzēta darbam visu gadu un ziemā saražo mazāk. Latvijā saules paneļu sistēmas decembra mēneša ražošana ir dažu desmitu eiro vērtībā. Ziemas rezultātu ir lietderīgi vērtēt pēc reāli saražotā un tā, cik daudz elektroenerģijas iespējams izmantot mājoklī.
Labi projektēta saules elektrostacija vidēji atmaksājas desmit gados, taču šis rādītājs jāvērtē kopā ar saražotās elektrības apjomu un pašpatēriņu. Saules paneļu īpašniekam ieteicams pielāgot elektroenerģijas patēriņu laikam, kad paneļi to ražo. Tādējādi patēriņš tiek saskaņots ar pieejamo ražošanu, nevis tiek pieņemts, ka ziemā paneļi saražos tikpat, cik vasarā.
Saules enerģijas pietiekamība Latvijā
Saules enerģijas pietiekamību mājsaimniecībai vērtē, salīdzinot patēriņu ar izvēlētās sistēmas jaudu un saražotās elektrības izmantošanas iespējām. Kilovati (kW) raksturo sistēmas jaudu, bet kilovatstundas (kWh) uzskaita patērēto vai saražoto enerģiju. Šīs mērvienības rāda dažādas lietas, tādēļ, plānojot sistēmu, tās nevajag salīdzināt kā līdzvērtīgus skaitļus.
Orientējošie jaudas piemēri sasaista ikmēneša patēriņu ar ieteicamo paneļu jaudu. Mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē vismaz 200 kWh, ieteikta vismaz 3,24 kW sistēma. Pie 350 kWh mēneša patēriņa ieteikums ir vismaz 4,05 kW, bet pie 550 kWh tas sasniedz vismaz 6,48 kW. Šādi piemēri palīdz sākt izvērtēšanu ar reālo rēķinu, nevis izvēlēties jaudu atrauti no mājsaimniecības vajadzībām.
Lielākam patēriņam nepieciešama atbilstoši lielāka aprēķinātā jauda. Ja mājsaimniecība mēnesī patērē 700 kWh, ieteikums ir vismaz 8,10 kW; pie 1000 kWh tas ir vismaz 10,53 kW. Šie skaitļi palīdz saprast, kā mainās jaudas vajadzība līdz ar patēriņu. Ģimenē ar elektriski darbināmām ierīcēm un mājoklī ar citādu aprīkojumu patēriņa profils atšķiras, tādēļ būtiski ir balstīties savos faktiskajos kWh rādījumos.
Arī atbilstoši izvēlēta jauda automātiski nenozīmē, ka visu saražoto elektrību izmantosiet uzreiz. Plānojot sistēmas jaudu, salāgojiet patēriņa apjomu ar ikdienas paradumiem un izvērtējiet, kuras elektroierīces darbojas dienā. Piemēram, ja lielākais patēriņš ir vakaros, gada kopējais patēriņš vien neatspoguļo, cik daudz elektrības izmantosiet tās ražošanas laikā. Tāpēc, izvēloties jaudu, svarīgs ir gan patēriņa apjoms, gan tā sadalījums.
Latvijas reģionā saules paneļi rudenī un ziemā saražo 10-20% no gada kopējā enerģijas apjoma, tādēļ pietiekamības vērtējumā jāņem vērā arī sezonālā ražošana, ne tikai gada kopsumma. Latvijā aptuveni 18 tūkst. mājsaimniecību bija uzstādījušas saules paneļus. To popularitāte īpaši pieauga 2022. gada pavasarī, kad pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā elektroenerģijas cenas tirgū strauji palielinājās. Nepilnu divu gadu laikā Latvijā tika īstenoti vismaz 9100 saules paneļu projekti.
Latvijā saules paneļu izmaksas starp 20 populārākajiem piegādātājiem bija no 641 eiro/kW līdz 1 430 eiro/kW. Izmaksu diapazons ir jānošķir no jaudas un saražotās enerģijas vērtējuma, jo tas pats par sevi nepasaka, cik daudz elektrības sistēma saražos. Saules paneļu sistēmu projektēšanā un izbūvē Latvijā jāievēro elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi un Latvijas būvnormatīvu prasības. Tādējādi, izvērtējot sistēmas piemērotību, līdztekus patēriņam un ražošanai jāņem vērā arī izmaksas un noteiktās prasības.
Commodus
Commodus piedāvā saules paneļu komplektus mājsaimniecībām, kas vēlas izmantot saules enerģiju un izprast tās sezonālo pienesumu. Izvērtējot sistēmu, ņemiet vērā ne tikai ziemas ražību, bet arī gada elektroenerģijas patēriņu, jumta novietojumu un laiku, kad mājoklī elektrību izmanto visvairāk. Šie apstākļi palīdz reālistiski novērtēt paneļu pienesumu dažādos gadalaikos.
Ja apsverat saules paneļu uzstādīšanu vai vēlaties saprast, kāds risinājums atbilst jūsu mājokļa vajadzībām, Commodus var palīdzēt izvērtēt piemērotu variantu. Sazinieties ar Commodus, lai pārrunātu saules paneļu komplektu un savu situāciju.
Plānojiet mājokļa enerģiju kā vienotu sistēmu
Nākamais solis ir izvērtēt, kā saules enerģija iekļaujas jūsu mājokļa ikdienā un pārējos enerģijas risinājumos. Ja jautājat, kāpēc saules paneļi neražo pietiekami jūsu vajadzībām, aplūkojiet ne tikai paneļu darbību, bet arī kopējo elektroenerģijas patēriņu un apkures izvēli.
Commodus piedāvā gaiss-ūdens, gaiss-gaiss un zemes siltumsūkņus. Tie ir atšķirīgi mājokļa apsildes risinājumi, ko var ņemt vērā, plānojot kopējo enerģijas patēriņu. Piemērotākā izvēle ir atkarīga no ēkas un tās vajadzībām, tāpēc pārrunājiet, kāds risinājums atbilst jūsu iecerēm.
Saules paneļu ražība ir tikai viena daļa no mājokļa enerģijas plāna. Pārrunājiet savas ieceres ar Commodus un saņemiet informāciju par piemērotajiem risinājumiem. Pārdomāts nākamais solis palīdzēs pieņemt pārliecinošāku lēmumu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kad ražo visvairāk?
Dienas augstākais ražošanas brīdis parasti ir ap pusdienlaiku, un to vislabāk var redzēt sistēmas jaudas rādījumā. Salīdzinot divas dienas, vērtējiet ne tikai maksimālo jaudu, bet arī kopējo dienas kWh daudzumu. Īss jaudas maksimums nenozīmē, ka ražība visas dienas garumā bijusi augsta. Mākoņi un ēnojums var mainīt ražošanas līknes formu un ilgumu.
Vai sniega svars var sabojāt paneļus?
Sniega svars pats par sevi nepasaka, vai panelis vai tā stiprinājumi ir bojāti. Ja redzama plaisa vai deformācija, vai arī pēc sniega nokušanas sistēma turpina darboties neparasti, bojājumu izvērtē uzstādītājs. Nesitiet un neskrāpējiet sniegu nost ar cietu priekšmetu. Ļoti biezu kārtu var uzmanīgi noņemt ar slotu.
Vai ziemā paneļus vajag izslēgt?
Nē, parastā ziemas darbībā paneļus izslēgt nevajag. Sistēmas darbības pārtraukšana var ietekmēt to, kā saražotā elektrība tiek izmantota. Ja vadības ekrānā parādās kļūdas paziņojums, pierakstiet tā tekstu un rašanās laiku. Nemainiet iestatījumus uz labu laimi: kļūdas kods palīdz uzstādītājam saprast, kas jāpārbauda.
Cik daudz saules paneļi Latvijā saražo dažādos gadalaikos?
Salīdziniet ražību dažādos gadalaikos vienas un tās pašas sistēmas ietvaros, aplūkojot mēneša kWh rādījumus un gada kopējo bilanci. Paneļu skaits vien nenosaka saražoto daudzumu, jo nozīme ir arī sistēmas jaudai un jumta apstākļiem. Piemēram, divām vienāda izmēra sistēmām atšķirīgs noēnojums var radīt atšķirīgus gada rezultātus.
Kā ēnojums, netīrumi un sniegs ietekmē saules paneļu ražību?
Lietus parasti noskalo putekļus no paneļu virsmas un palīdz mazināt netīrumu uzkrāšanos. Tomēr ir lietderīgi sistēmu vizuāli apskatīt divas reizes gadā, pievēršot uzmanību redzamiem bojājumiem un svešķermeņiem. Tīrīšanai neizmantojiet skrāpi vai raupju sūkli, jo tie var saskrāpēt stiklu. Nelietojiet siltu ūdeni, jo straujas temperatūras pārmaiņas var stiklu saplaisāt.
Vai paneļu novietojums, slīpums un orientācija ir piemēroti Latvijas apstākļiem?
Piemērotāko novietojumu nosaka konkrētā ēka, nevis viens universāls risinājums. Paneļus var izvietot arī ārpus jumta, ja izvēlētajā vietā tos iespējams pareizi uzstādīt. Izvērtējot novietojumu, ņem vērā debespusi, slīpumu, ēkas un koku radīto ēnojumu, kā arī pieejamo platību. Šo apstākļu kopums palīdz prognozēt ražības sadalījumu un izvēlēties praktisku risinājumu.
